Par pedagogiem, reformām un streikiem

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem pēc reformas īstenošanas zemākā pedagogu darba likme no 420 eiro palielināsies līdz 680 eiro. Līdzšinējās 21 darba stundas vietā skolotājs strādās 30 stundas. Skolotāju "jaunā un skaistā dzīve" sāksies jau no 1.septembra, jo papildu 2016. gada budžetā izglītībai atvēlētajiem 304,094 miljoniem eiro valsts piešķirs vēl deviņus miljonus eiro. 2017.gadā būs nepieciešami vēl 47,188 miljoni eiro, 2018.gadā - 52,489 miljoni, bet 2019.gadā 56,140 miljoni eiro. Tomēr nedaudz uzmanīgu dara premjera Māra Kučinska (ZZS) teiktais, ka nākamgad skolotāju algu palielināšanai nepieciešamie 31,5 miljoni eiro ir vairāk nekā puse no visas nākamgad pieejamās papildu naudas, un līdz ar to citām jomām nāksies no kaut kā atteikties. Jācer, ka tā nav uzmanīga augsnes zondēšana, pirms nedaudz apcirpt nākamajos gados solītos miljonus.Nav arī skaidrības, kā īsti būs ar pedagogu atalgojumu pirmsskolas izglītības iestādēs. Pēc pašreizējās MK noteikumu redakcijas daļā pašvaldību šiem pedagogiem maksās 560 eiro par likmi, savukārt citās, kuras varēs atļauties piemest lielāku artavu, 620 eiro par likmi. Vienkārši fantastisku komentāru minētai situācijai sniedzis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), sakot, ka "labprāt vēlētos redzēt, kuras būs tās pašvaldības, kuras priekšvēlēšanu gadā atļausies maksāt mazāko likmi". Pagaidām skaidrs vien tas, ka septembrī algu pieaugumu izjutīs vispārizglītojošo skolu skolotāji un piecgadīgo, sešgadīgo bērnu audzinātāji, bet pirmsskolas pedagogiem un augstskolu darbiniekiem atliks "gaidīšanas svētki" vairāku gadu griezumā. Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) reformas rezultātus izvērtēs, kad pedagogi būs saņēmuši pirmās pēc jaunā modeļa aprēķinātās algas. Nebūtu brīnums, ja pirmsskolas iestāžu pedagogi pēc salīdzinoši diskriminējošo algu saņemšanas lemtu par kādām protesta akcijām. Izglītības druvas darbinieki jau tradicionāli ir aktīvākie protestētāji Latvijā. Pirmais skolotāju streiks notika 1994.gadā. Toreiz izglītības darbinieki streikoja piecas dienas, un streikā piedalījās 73% skolu. 1994.gadā skolotājam ar augstāko pedagoģisko izglītību un vismaz piecu gadu stāžu maksa par likmi svārstījās 66līdz 100 latu robežās. Skolotājs ar augstāko nepedagoģisko izglītību saņēma 49 līdz 65 latus. Minimālā darba alga valstī šajā laikā bija 22,50 lati (32 eiro) mēnesī, bet no oktobra – 28 lati (40 eiro). Pedagogi panāca algu paaugstinājumu par 16%. 1999.gada novembrī protesta streikā piedalījās gandrīz 53 tūkstoši darbinieku no 1550 izglītības iestādēm. Tā kā valdība atteicās noslēgt vienošanos par LIZDA prasību apmierināšanu, 1.decembrī streikā piedalījās ap 48 tūkstošiem darbinieku no 1534 izglītības iestādēm. Streikojošie prasīja pietuvināt algas divām minimālajām mēnešalgām un savu panāca. Minimālā alga toreiz bija 50 lati (71 eiro) mēnesī, bet izglītības darbinieku alga - 75% no sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba samaksas. Nākamās protesta akcijas LIZDA rīkoja 2005.gada rudenī. Piketētāji prasīja algu paaugstināšanu, un panāca tās celšanu par 50 latiem. 2007.gadā skolotāji protesta akcijā atkal prasīja lielāku finansējumu, un samaksu par likmi paaugstināja par 50 latiem. Vidējā darba algas likme sasniedza 344 latus vai nedaudz vairāk kā 489 eiro. Minimālā mēneša darba alga valstī šajā laikā bija 120 lati.2006.gadā IZM izvirzīja mērķi ieviest pedagogiem 40 stundu darba nedēļu, kā arī izstrādāja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006.-2010.gadam. Tomēr ar nodomu īstenošanu neveicās, un 2008.gada septembrī pedagogi tās realizāciju pieprasīja jau piketos. Ivara Godmaņa valdība skolotājiem apsolīja 70 latu vai 100 eiro piemaksu par likmi, tomēr 2009.gada budžeta grozījumos tika iestrādāts pedagogu darba samaksas samazinājumu par vairāk nekā 40%. 2013.gadā LIZDA izdevās vienoties ar valdību par pedagogu atalgojuma palielināšanas pamatprincipiem. Tomēr 2014.gada 12.maijā skolotāji protesta mītiņos iestājās pret zemajām algām nozarē strādājošajiem. Pedagogiem apsolīja, ka IZM līdz 2014.gada 31.maijam izstrādās vairākus kompleksus priekšlikumus konkurētspējīgam pedagogu atalgojumam, sistēmas sakārtošanai un sociālajām garantijām. Tas nenotika, un 2015.gada 27.novembrī notika brīdinājuma streiks. Streikotāji prasīja esošā izglītības modeļa pilnveidošanu. 2016.gadā mēs esam tikuši līdz jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai, taču neatrisinātu jautājumu joprojām ir daudz.