Par pilsētas statusu nepriecāsies

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2019. gada sākumā Mārupē bija 13 111, Ādažos – 6623, Ķekavā – 5134 iedzīvotāji. Jautājums par pilsētas statusu Pierīgas novadu centriem nav jauns, taču iepriekš tālāk par diskusijām nav nonākts, savukārt tagad šīs izmaiņas tiek virzītas diezgan lielā steigā. Pašvaldībām gan ir prasīts viedoklis, taču no novadu domju priekšsēdētāju teiktā izriet, ka viņu līdzšinējā pieredze liek šaubīties, vai pašvaldību argumentos kāds ieklausīsies. 

Ne esošajās robežās 

Ādažu novadā ir 12 ciemu, bet pusi no Ādažu ciema teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes un meži, tāpēc nebūtu pareizi mehāniski visu šo platību iekļaut pilsētā, Dienai uzsver novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) un turpina: ''Ja būtu uzdevums izveidot Ādažu pilsētu, mēs ņemtu citu metodiku, ņemot vērā urbāno struktūru.''

Viņaprāt, šis jautājums tiek virzīts steigā, lai notiktu teritoriālā reforma un visu novadu centri būtu pilsētas.

''Ja Ādažu ciemu uztaisītu par pilsētu, dzīvot varētu, bet tas nebūtu ideāli. Mums varētu iedot divus gadus, un tad ģeogrāfiem būtu jāuzzīmē labākais variants, iekļaujot pilsētā Stapriņu ciemu un, iespējams, arī Kadagas ciemu,'' modelē Sprindžuks. 

Ādažu gadījumā nozīmīgs ir arī reformas iznākums – ja Garkalnes novadu pievieno Ādažiem, tas varētu ietekmēt arī pilsētas teritorijas robežas Baltezera ciema virzienā. ''Novadā ir teritorijas, kas pēc infrastruktūras ir daudz lielākā mērā pilsēta nekā tie lauki, kas ir līdz Carnikavas tiltam, bet kas tagad nonāktu pilsētas teritorijā,'' norāda domes priekšsēdētājs. Turklāt raizes dara arī atšķirīgās prasības apbūvei, kā arī ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumam, kas lauku teritorijām ir mazāk stingras, bet pieslēgt komunikācijām atstatus esošās viensētas ir sarežģīti, un inženiertehniskās infrastruktūras izveide šajā novada daļā nav pašvaldības attīstības plānos.