Kā aģentūru LETA informēja ZM pārstāvji, lai to izdarītu, plānots veikt grozījumus noteikumos "Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Nolemts arī veikt grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, lai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, kā arī apmācītas personas, kurām ir līgums ar patversmi, varētu veikt suņu apzīmēšanu un reģistrāciju datubāzē.
Par šo jautājumu vēl plānotas diskusijas starpinstitūciju darba grupā.
Kā ziņots, noteikumi paredz, ka līdz 2016.gada 1.jūlijam sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Taču problēma aktualizējās martā, kad ZM konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt noteikumu prasības, jo finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tie nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.
Līdz ar to tika nolemts atļaut nečipēt viensētās dzīvojošo saimnieku suņus, pret ko savukārt asi iebilda dzīvnieku patversmes un Latvijas Kinoloģiskā federācija, kas uzskata, ka tieši viensētu suņi bieži saplēš meža dzīvniekus, bet īpašnieku nevar sodīt, jo suņa piederība nav noskaidrojama.
Noteikumi paredz arī to, ka tad, ja suns pēc 1.jūlija netiks čipēts un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
Patlaban datubāzē ir reģistrēti 26 406 suņi, 1658 kaķi un 80 mājas (istabas) seski.
Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome izveidota, lai paplašinātu sabiedrības līdzdalību dzīvnieku aizsardzības politikas veidošanā. Padomes sastāvā ir ne tikai biedrību pārstāvji, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, bet arī pārstāvji no ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un biedrības "Latvijas Veterinārārstu biedrība".