RA Satversmes sapulce otrdien, 20.aprīlī, viņu ievēlēja par augstskolas rektoru uz turpmākajiem pieciem gadiem. E.Teirumnieks bija vienīgais pretendents, kas izvirzīja savu kandidatūru rektora vēlēšanās, par viņa kandidatūru nobalsoja 58 no 63 klātesošajiem Satversmes sapulces locekļiem. Paziņojumu par viņa ievēlēšanu klātesošie uzņēma ar ilgstošiem aplausiem.
Pēc ievēlēšanas E.Teirumnieks pateicās kolektīvam par šo atkārtoti izteikto uzticību un izteica cerību, ka beidzot augstskola varēs mierīgi strādāt un beigsies ieilgušie konflikti, kas saistīti ar rektora kandidatūras apstiprināšanu, jo tie tikai traucē kopējam darbam un augstskolas turpmākai pastāvēšanai.
Sarunā ar Dienu E.Teirumnieks teica, ka pirmais darbs, ko viņam nāksies darīt, būs iesaistīties augstākās izglītības reformu izstrādē, lai aizstāvētu reģionālo augstskolu intereses. Otrs svarīgākais darbs ir nostiprināt augstskolas infrastruktūru, lai piesaistītu studentus, zinātnisko potenciālu no citām universitātēm Latvijā un ārzemēs. Ir jāpabeidz aizsāktā RA mācību korpusa, bijušā Rēzeknes Skolotāju institūta ēkas, valsts nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa renovācija, kam pagaidām pietrūkst ap miljonu latu, jāveic augstskolas ēku siltināšana un vēl citi darbi. "Galvenais, lai Rēzekne paliktu studentu pilsēta, jo šī augstskola Latgales reģionam ir ļoti nozīmīga," teica jaunievēlētais rektors.
Rēzeknes Augstskolas Satversmes sapulces priekšsēdētāja, filoloģijas doktore Ilga Šuplinska gan pieļauj iespēju, ka jaunievēlētā rektora ievēlēšanas procedūra atkal var tikt apšaubīta. "Šobrīd var droši teikt, ka veselu gadu RA kolektīva darbs bija apdraudēts un ierobežots lēmumu pieņemšanā, jo visu laiku bija jāsaskaras ar formālo kritēriju pārākumu Latvijas likumdošanā. Būtība nevienu neinteresē, kas ir pats skumjākais, ka viens un tas pats nolikums vai tā punkts var kalpot kā lēmuma pieņemšanai, tā arī tā atcelšanai. Protams, daļa vainas jāuzņemas pašiem, jo pagājušajā gadā pēc ārkārtas Senāta septembrī, kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kas skaidri formulēja domu, ka jaunievēlētā rektora kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai valdībā neatbalstīs, ieņēmām nogaidošu pozīciju, domādami, ka nolikumu sakārtošana atrisinās konfliktu, kas jau ilgāku laiku veidojās starp RA vadītāju un kolektīvu, tomēr tas tā nenotika. Situācija, kad vesela gada garumā cilvēks var izmantot savtīgos nolūkos kā sava amata statusu, tā likumdošanas normas, pierāda demokrātiskas sabiedrības butaforiju Latvijā," uzskata I.Šuplinska
Jaunais un daudzsološais zinātnieks E.Teirumnieks par RA rektoru tika ievēlēts jau 2009.gada 18.jūnijā, par viņu toreiz nobalsoja 43 no 76 RA Satversmes sapulces dalībniekiem. Otrs kandidāts, iepriekšējais augstskolas vadītājs Leonārs Svarinskis ieguva 33 balsis. Tās jau tad bija atkārtotas vēlēšanas, jo 2009.gada 5.maijā ne pirmajā, ne otrajā rektora vēlēšanu kārtā neviens no amata kandidātiem neieguva ievēlēšanai nepieciešamo minimālo balsu skaitu. Tomēr L.Svarinskis 18.jūnija vēlēšanu rezultātus apstrīdēja, vēlāk tika konstatētas neprecizitātes 1993.gadā apstiprinātajā RA Satversmes nolikumā. Līdz ar to visu šo gadu rektora amata pienākumus pildīja iepriekšējais rektors L.Svarinskis, kas arī 20.aprīlī mēģināja nepieļaut jauna rektora ievēlēšanu, atkal pamatojot to ar juridiskām nepilnībām ievēlēšanas procedūrā. Tomēr, kā Dienai izteicās L.Svarinskis, viņš pats šoreiz rektora vēlēšanu rezultātu nepārsūdzēs, taču izteica pieņēmumu, ka to varot izdarīt kāds cits.
Latvijas Universitātes (LU) Finanšu institūta asociētais profesors, LU studiju programmas direktors L.Svarinskis par RA rektoru tika ievēlēts 2004.gada 10.maijā. Līdz L.Svarinska stāšanās rektora amatā RA no 1993.gada vadīja Irēna Silineviča.