Aptuveni pirms gada, 2010.gada decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Rīgas dome un RŪ noslēdza trīspusēju līgumu par vērienīga ūdenssaimniecības projekta īstenošanu ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējumu – aptuveni 14 miljoniem latu. Kopējā projekta summa - aptuveni divreiz lielāka. RŪ apgādes attīstības 4.kārtas īstenošanai pirms gada pārskaitīts arī pirmais Eiropas fondu avansa maksājums – septiņi miljoni latu. Tomēr visu šo laiku tas stāvējis kontā un tautsaimniecībā nav nonācis.
Tikai nesen noslēdzies pirmais iepirkums par ūdensvada un kanalizācijas izbūvi Mārupē. Slēgtā konkursā starp iepriekš atlasītiem pretendentiem uzvarēja kompānija Skonto būve ar piedāvājumu darbus veikt par gandrīz 18 miljoniem latu. Un tas ir par četriem miljoniem dārgāk, nekā speciāli nolīgti eksperti bija aprēķinājuši, cik šim projektam būtu jāizmaksā. Mārupe ir unikāla vieta, apgalvo RŪ projektu attīstības direktors Aivars Zants. Arī viņi meklēs, kā tad izveidojusies tik liela atšķirība, bet tai pašā laikā atrasts arī attaisnojums: "Šis pilsētas administratīvais rajons – Mārupe, acīmredzot netika atbilstoši novērtēts no sarežģītības pakāpes".
Kas tik ļoti mainījies, ka gada laikā projekts kļuvis dārgāks par gandrīz 30%, būvkompānijas pārstāvji atbild īsi: "Tā ir šodienas tirgus cena, un Skonto būvei ir lētākais piedāvājums." RŪ akcionārs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks par projekta dārdzību nebrīnās, bet neaizmirst uzsvērt, ka, protams, gribētu kvalitāti dabūt par lētu naudu: "Mēs gribam kvalitatīvu funkciju, atbilstošu Latvijas likumdošanai".
Raidījums norāda, ka mulsinošs ir fakts, ka gan Bolderājas, gan Katlakalna ūdensapgādes tehniskie projekti jau tiek pārstrādāti un padarīti ekonomiskāki un lētāki, iespējams, pat par procentiem piecpadsmit. Tomēr par Mārupi nevar teikt to pašu. RŪ nesola šo projektu padarīt lētāku, bet cer jau tuvākajā laikā noslēgt līgumu ar Skonto būvi, lai nebūtu jāpārstrādā tehniskais projekts, kam aprīlī beidzas derīguma termiņš.
Tikmēr VARAM pieprasījusi paskaidrojumus vairs ne par vienu līgumu, bet par visu projekta izmaksām kopumā. Tā kā tā kopējā summa pietuvojusies 50 miljoniem eiro, izvērtēšanā piesaistīti arī Eiropas Komisijas atzīti starptautiski eksperti. "Mūsu mērķis ir sasniegt zināmas kvalitātes pakalpojumus Rīgas teritorijā, nevis kaut ko samazināt. Bet mums ir jāizvērtē, vai par šo cenu būvēt noteikto tīklu ir ekonomiski pamatoti. Un tas ir ekspertu uzdevums. Eksperti pateiks, cik pamatoti ir ieguldīt šādu līdzekļu apjomu šādā darbībā," raidījumam De facto atklāj VARAM Projektu uzraudzības departamenta direktors Jurijs Spiridonovs.
Šo ekspertu uzdevums būs arī salīdzināt Rīgas ūdenssaimniecības ieceres un izmaksas ar citām Eiropas pilsētām pie līdzīgiem apstākļiem. Un, ja projektu atzīs par ekonomiski nepamatotu, Eiropas miljonu vietā Rīgai var nākties meklēt miljonus savā makā.