Pārdzīvot vētru

5. Kas attiecas uz darījumu ekonomiskajiem partneriem, tie ir ne tikai ES un Krievija ( bijušās PSRS republikas), uz ko vēršas abi politiskie virzieni esošajām partijām Ir pietiekoši lielas perspektīvas gan Āzijā, gan Dienvidamerikā. LR ĀM (arpolitikas ) sekošana ES. NATO un ASV vadlīnijām, kuras konfliktē ar daļu arābu pasaules , samazinajušas perspektīvo partneru iespējas šajā reģionā. Kamēr no ārienes tiks noteikti attīstības un darījumu partneri, ekonomiskā attīstība , pastāvība un noturība nebūs pilnīgas.

Ir runa par iekseja tirgis aizasrdzību un attiestību vienlaicīgi, kuru pamato izmaiņas likumdošanā. 3. Par enerģētiskās atkarības samazināšanu ir sākti pasakumi, tie jaizsver, jasalīdzina , janoved līdz galam, piesaistot ne tikai privētos investorus , bet arī valsts finansējums programmas, t.i. aizņēmumi sī mērķa nodrošināšanai. 4. par atsevisķu nozaru attīstību un atjaunošanu. Lai kā kritizē un noniecina sociālisma parņemto bāzi, atsevišķas nozares bija perspektīvi nevis pārdot vai iztirgot metāllūžņos, bet attīstīt. Ka piemēru var minēt Latvijas Kuģniecības floti, kuras iztirgošana joprojām ir migla tīta un apslēpta. Ja Latvijā populistiska ir kļuvusi cīņa pret t.s, oligarhiem ( atkal tikpat izplūdis un nekonkrēts jādziens kā multikulturālisms, jācer, ka ta aizsegā netiks nospiests turīgo un bagāto valsts cilvēku slānis), tad vienīgais, pēc manam domām , kas ir kontekstā bez protekcionisma un lobēšanas izskaušanas, ir atsevisķu šādu nozaru atjaunošana,( ka kuģniecības flote), kurām bijušas pietiekosi lielas un pārbaudītas iestrādes, šajā kontekstā izmeklējot un piedzenot (atkal jāveic grozījumi likumdošanā ) zaudētās un izsaimniekotās nozaru materiālās vērtības, mainot šajā ekonomisko noziegumu klasifikācijā noilguma principu un pielietošanu.

tātad, attiecība uz laiksaimniecību un partikas nodeošināšanu pret krasām cenu svārstībām var būt runa arī par pārtikas produktu rezerves fonda izveidi. 2. Patlaban esosa eiforija par izeju no krīzes un eksporta pieaugumu ir sasitīta ne tikai ar ražošanas attīstību, to nenosaka atsevisķu eksporta nozaru dominante, kuru uzskata par rūpniecību. Tas , ka daudzi eksporta uzņēmumi eksportē komplektējošas daļas, komponentus, pusfabrikātus, atsevišķas preces, nenosaka rūpniecības attīstību kopumā un tās spēju pastāvēt dažādiem iespaidojošiem faktoriem- krīzes , izejmateriālu cenu izmaiņas uc. Atsevisķu nozaru attīstīšana nodod stabilitāti un izaugsmi kopumā. Izaugsmes satbilitāti noteikks izmaiņas likumdošanā, jo bez tām izmaiņām nebūs juridiskā pamata vai bāzes. Sakot no nodokļu diferencēšanas, ( par to vienreiz oponēju un nedomāju atkārtoties, kā ) piemērošanas, admisitrēšanas ( pašreizēja LR FM VID ieviestā prakse admisintrēšanā ir klaja uzņemēju diskriminācija, kura , no vienas puses , ar admisitratīvu pasakumu kompleksiem it kā stimulē nodokļu savlaicīgu maksu, no otras- kontu aresti savlaicīgas nenomaksas gadījumā ir valsts patvarība, kura nedod iespēju šiem pašiem uzņemējiem legimitīvi noreķinaties ar valsti- t.i. valsts ar savu admisitratīvo likumdošanu SEKMĒ ENU EKONOMIKU un likumpārkapšanu. Tas pats- prakse uzņemumiem apmaksāt partneru nesamaksātās summas, kuras meģina uz citiem uzņemumiem administrēt LR FM VID. TAS būtībā ir valsts rekets.) Politiskās partijas ir aizmirsušas, ka nevis viņas nosaka un noteiks valsts nakotni, bet uzņēmēji. Kamēr valsts neizminīs likumdošanu attircībā uz konkurences nosacījumiem, protekcionismu un monopolu ietekmes izskaušanu, visi plani vairāk vai mazak būs tikai planu līmenī.

Tas, ka tiek dramatizēta un pārslīlēta valsts atkarība un pasaules procesiem, rada nepieciešamību pēc polemikas, kādi soļi ir javeic sabiedrībām ,lai nepadarītu sevi nepastāvīgus un nenodrošinātus; 1. Pārtikas pieteikamība un pēc iespējas mazāka atkarība no ārvalstu cenu svārstībām un tirgus mahinācijām. Esošā 20 gadus ilgā virzībā par integrāciju lauksaimniecības produktu ražošanā un pārstrādē Latvijai var būt piemerota noteiktas lauksaimniecības daļas orjrntācijā uz realizāciju dažadu regionu un valstu tirgos, un tikai šai produkcijas daļai piemērojami kaut kādi normatīvi vai kritēriji no ārpuses. Valstīj ir jābūt spejīgai ar savu lauksaimniecību( privāto, ne kur nav pamatots, kapec nrvar būt arī atsevisķi valsts- privatā īpasuma kopuzņemumi- piem. pārstrādē, lai galveno pamatproduktu nodrošināšana nebūt atkarīgiem no diktētām tirgus svārstībām importētiem produktiem, kurus pietiekami var izaudzēt Latvijā. Jo iebilde par neizpratni globālajā lauksaimniecības politikā , kuru uzreiz var izvirzīt pret šo tēzi, nobrūk attiecībā pret reālo praksi; piemērs- cukurs. Patlaban vaikalos nopērkamais daņu cukurs jau maksās 1.5-1.7 reizes dārgāk, un šāds rezultāts, atskaitot tirgus lobiju, nevienam citam Latvijā nebija vajadzīgs. Tas, ka var pilnveidot un attīstīt pārstrādes rūpniecību lauksaimniecības produktiem, lai ar to preodukciju veicinātu eksportu. Un tā ir valsts atbalstāma lieta. Tas dos iespēju izvairīties no lauku izmiršanas un iznīkšanas. Līdzšinejā partiju politika nevienas partijas interpretācijā nav bijusi pārliecinoša, rezultatīva un izdevīga. Un patlaban šajā laika neviena no politiskam partijām nav spējusi vai vēlējusies izstrādāt detalizētu un ilglaicību pasākumu kopumu.

Mums ir jābūt elastīgiem - nevar paļauties tikai uz eksportu, pilnībā "norakstot" iekšējo patēriņu. Saprātīgam protekcionismam ir jābūt arī pie mums. Pirmām kārtām tas attiektos uz valsts pasūtījumiem, kur konkursu noteikumi jāizstrādā tā, lai priekšrocības būtu vietējiem, nevis ārvalstu ražotājiem un piegādātājiem. Piemēram, ja veco ļaužu pansionātos tiek iepirkti ārvalstu, nevis vietājo zemnieku ražoti produkti - tas ir absurds!

Atklāti sakot, ir bišķi neērti uz šī fona lasīt Rietumu rakstus par Igauniju: Piemēram šo: Why Estonia may be Europe's model country http://www.csmonitor.com/World/Europe/2011/0518/Why-Estonia-may-be-Europe-s-model-country Un slavenā krievu problēma tur minēta tikai vienā teikumā. Mana prognoze, ka Latvijā šie kašķi ar iebraukušo kolonistu kopienu mūs novedīs pilnīgā purvā un iespējams, ka finalizēsies pat ar daudz-piesaukto Biškeku. Igaunija ir labs piemērs, kā vajag risināt kolonistu problēmu. Tur valdības ministri runā tikai igauniski, starp citu.