"VNĪ visu sadarbības laiku ar būvnieku ir bijis konstruktīvs un pretimnākošs sadarbības partneris. Diemžēl Valsts nekustamie īpašumi nav saņēmuši no būvnieku puses tikpat aktīvu, pretimnākošu rīcību un patiesu ieinteresētību, kas būtu nepieciešama kvalitatīvai un savlaicīgai projekta pabeigšanai," secina Vārna un piebilst, ka RERE būve 1 nav veikusi būvniecību atbilstošā kvalitātē, nav ievērojusi noteiktos termiņus un drošības noteikumus. Viņaprāt, pašreizējā situācijā līguma laušana ir "vienīgais atbildīgais risinājums". Sadarbību ar teātra ēkas renovācijas projekta autoru – pilnsabiedrību Zaigas Gailes birojs un partneri – VNĪ turpinās.
Īsi pirms VNĪ rīkotās preses konferences RERE būves valdes priekšsēdētājs Valdis Koks paudis sašutumu par VNĪ lēmumu apturēt JRT projekta virzību un pārtraukt līgumu ar RERE būvi 1. Būvnieks tiekot vainots tehniskā projekta kļūdās, kuras pieļāvis projektētājs – Zaigas Gailes birojs un partneri. Koks uzsver, ka VNĪ lēmums ir nepamatots un uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu.
VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica uzsver, ka VNĪ ir gatavi tiesā pierādīt sava lēmuma pareizību. VNĪ arī plāno vērsties pie būvniecības nozares atbildīgajām institūcijām, lai tās izvērtētu būvnieka piesaistītā atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.
Pamatojoties uz datu aizsardzības likumu, Gruškevica nenosauca par būvdarbiem atbildīgās personas vārdu. RERE grupas pārstāve Lāsma Sīle aģentūrai LETA norādījusi, ka VNĪ plāno izvērtēt būvinženieres Natālijas Peņugalovas darbību. VNĪ pārstāvji uzsver, ka jau augustā tiks izsludināts jauns konkurss par būvniecības darbiem, un Gruškevica piebilst, ka, neraugoties uz pašreizējo situāciju, teātra renovāciju plānots pabeigt līdz 2022. gada vasarai.
Atbildīgi lauzt līgumu
Gruškevica norāda, ka būvnieks nav pienācīgi iepazinies ar projekta dokumentāciju pirms būvdarbu sākšanas, sniedzis nepatiesus apliecinājumus pasūtītājam, kā arī nepamatoti kavējis līguma izpildes termiņu.
Ņemot vērā visu veicamo apbūvi un vidi, kurā projekts ir jārealizē, VNĪ pārstāve atzīst, ka JRT projekts ir sarežģīts, taču "būvniekam bija pietiekami daudz laika, lai pirms līguma parakstīšanas iepazītos ar projektu un saprastu, vai spēs realizēt projektu. Uzskatām par pienākumu vērst būvniecības nozares atbildīgo organizāciju pārstāvju uzmanību uz bezatbildīgām būvniecības praksēm." Gruškevica uzsver, ka, izvērtējot sadarbību ar konkrēto uzņēmumu, VNĪ ir nonākuši pie secinājuma, ka "būvnieks vairāk strādā, lai stiprinātu savas pozīcijas, nevis lai iekļautos termiņā un budžetā".
"VNĪ skatījumā būvnieks vilcina laiku un izmanto situāciju, lai palielinātu projekta budžetu. Pašreizējā situācijā tika izvērtēti trīs iespējamie scenāriji: turpināt sadarbību ar esošo būvnieku, izmantot būvniecībā obligātu būvju informācijas sistēmas (BIM) modeli vai lauzt līgumu ar būvnieku. Izvērtējot visus scenārijus no sabiedrisko, ekonomisko un juridisko aspektu skatpunkta, tika secināts, ka esošajā modelī strādāt nevaram, jo tas nozīmētu neprognozējamus termiņus, kvalitāti un nepamatotu budžeta kāpumu," skaidro Vārna.
VNĪ pārstāvji pauž, ka jaunā konkursa kārtībā tiks iestrādāts princips "projektē un būvē", paredzot BIM lietošanu. VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre norāda, ka BIM izmantošana dos iespēju ne tikai efektīvāk kontrolēt izmaksas un iekļauties noteiktajā termiņā, bet arī risināt problēmas būvlaukumā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 25. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Skats no malas