Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Pārmaiņu vadība varētu būt labāka

Par jau esošām un vēl nepieciešamām reformām izglītības jomā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidenti Ilzi Kalniņu sarunājas Romāns Meļņiks.

Izglītības jomā notiek lielas reformas. Vai skolu vadītāji par tām informēti, tās atbalsta, kaut kādā veidā iesaistījušies apspriešanā?

Reformu patiešām ir gana daudz. Tajā skaitā par valsts ģimnāziju pārņemšanu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā, par mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma, mācību gada pagarināšanu, skolotāju, pedagogu kvalifikācijas pakāpēm utt. Protams, tās visas jau šobrīd ir vairāk vai mazāk apspriestas vai nu ar mediju starpniecību, vai tiešsaistē, uzaicinot ministrijas pārstāvjus.

Plašus iebildumus raisa iecere skolā uzņemt no sešu gadu vecuma. Zinu, ka Francijā skaitās, ka bērns iet skolā jau no trīs gadu vecuma, kad zināšanas sāk apgūt caur rotaļām.

Pareizi teicāt, ka skaitās. Ir jāsaprot, tieši ko  nozīmē mācību uzsākšana no sešu gadu vecuma. Viena lieta, ja ar to saprotam, ka tas notiek bērnudārza vidē, kur prasmes tiek attīstītas pēc atšķirīgiem no skolas mācību principiem, bet tas prasa citu infrastruktūru, citus mācību metodiskos palīglīdzekļus, arī pedagogu cita veida domāšanu. Ja tas nozīmē vienkārši pārvest piecgadnieku uz skolu, mēs to noteikti neatbalstām. Taču, ja tas notiek pārdomāti, plānveidā, izskaidrojot, kurā vecuma periodā ko darīsim, ko mācīsim, kā pielietosim kompetenču pieejā balstīto modeli, kas būs mācību saturā, un, ja sabiedrība to saprastu, domāju, ka nebūtu pretrunu.

Ja jautā man kā mātei, ne tikai kā amatpersonai, uzskatu, ka mums nevis jāsteidzina bērna ātrāka dabūšana skolā, bet gan jāsaprot, kādas kompetences, prasmes, rakstura iezīmes attīstām visa mācību perioda gaitā, lai jaunais cilvēks, nonācis 9. klasē, saprot, ko vēlas tālāk darīt.

Parasti ap to laiku tikai retais zina, ko grib, tāpēc inerces pēc turpina mācības vidusskolā.

Tieši tā ir tā problēma! Šobrīd ir jāceļ profesionālās izglītības prestižs, lai jaunieši būtu motivētāki apgūt profesiju. Būsim godīgi, mēģināsim sev atbildēt – cik daudz ir to vidusskolu absolventu, kuri stājas augstskolās, cīnās par iekļūšanu budžeta vietās un cik no viņiem iegūst augstāko izglītību? Cik no tiem, kas ieguvuši augstāko izglītību, ir derīgi darba tirgū savā izvēlētajā profesijā? Tāpēc būtiski būtu profesionāli orientēt jauniešus līdz 9. klases beigšanai – līdz tam brīdim, kad bērnam jāpieņem faktiski dzīvē lielākais lēmums. Lai nezaudētu laiku, jo tas šobrīd ir visdārgākais, tas nav atgriežams atpakaļ.

Bet tad radikāli jāmainās izglītības saturam un prasībām.

To, visticamāk, jaunais kompetenču pieejā balstītais modelis dos. Tā tiešām ir izglītības sistēmas paradigmas maiņa, faktiski filozofiskā līmenī – tā ir cita veida mācīšanās. Mēs līdz šim vadījāmies pēc pieejas, ka skolotājs sniedz zināšanas, šobrīd faktiski mums būtu jāorientējas uz to, ka jaunais cilvēks skolā attīsta savu raksturu, līdera prasmes, zinātkāres noturību, spēju pieņemt lēmumus, proti, zināšanu apguve notiek caur darbību.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 31.janvāra, numurā!

 

Top komentāri

Izglītības
I
ministrijas klerkiem un vadībai, kā šķiet, nav pat mazākās nojēgas, ko nozīmē pārmaiņu vadība. Notiekošais ir kaut kādas haotiskas, nesakarīgas un cita no citas atrautas darbības bez jēgas, sapratnes, bez skaidras vīzijas, bez skaidra skata, bez vajadzību pamatojuma, bez izpratnes par to, kas būs pēc kārtējās "reformas". Nerunāsim jau par visu citu, kas pārmaiņu vadībā būtu jāievēro!
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Arī uzskatu ka izglītībā valda absolūtais bardaks ! Domāju ka ir jāpagaida >lai ministrijā beidzas murgošaanas periods un sākas darba periods !
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas