Tiek pārmests, ka, neraugoties uz jau iepriekšējā revīzijā secināto un Valsts kancelejai sniegtajiem ieteikumiem sakārtot atlīdzības tiesisko regulējumu valstiskā līmenī, šī nozīmīgā jautājuma risināšana šobrīd kavējas. Ar pašvaldību deputātu atlīdzību saistīti jautājumi joprojām rada problēmas, to atzīst arī Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), tomēr arī atgādina, ka vēl pērn LPS tikusies ar VK, un bijusi izpratne jautājumā par to, ka likuma dažāda interpretācija nevar būt par pamatu sodīšanai.
Ievēroja mazākums
Lai gūtu priekšstatu par situāciju valstī kopumā, šī gada revīzijā VK izvērsa sadarbību ar pašvaldību zvērinātiem revidentiem. Viņi tika aicināti pēc noteiktas metodikas pārbaudīt pašvaldību domju deputātu atlīdzības aprēķināšanas un uzskaites atbilstību likuma normām. Tika secināts, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma) prasības pilnībā ievēroja tikai 31% pašvaldību, bet 69% tās neievēroja vai ievēroja daļēji.
Kā skaidro VK, deputātu atlīdzība jānosaka pašvaldības domei. Pašvaldības domes deputātu mēnešalgas apmērs nedrīkst pārsniegt mēneša vidējo darba samaksu valstī, turklāt deputātu mēnešalgām ir piemērots Atlīdzības likumā noteikts koeficients. Likums arī paredz, ka pašvaldības domes deputāti, kuriem ir algots amats domē, saņem mēnešalgu par pilna laika darbu. Tikmēr domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, mēnešalga jānosaka proporcionāli nostrādātajam laikam. Savukārt piemaksas var noteikt tikai tiem deputātiem, kuri ieņem algotu amatu domē. Turklāt deputāti var saņemt tikai piemaksas par papildu darbu pašvaldībā, bet viņiem nav tiesību uz Atlīdzības likumā noteiktajām vispārējām piemaksām, piemēram, par virsstundām vai darbu brīvdienās.
Revīzijas gaitā gan tika konstatēts, ka vairākas pašvaldības nav veikušas deputātu darba laika uzskaiti pilnā apmērā un 62 pašvaldībās domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, mēnešalgas stundas likme pārsniedz Atlīdzības likuma noteiktos ierobežojumus. Vienlaikus tiek īstenota prakse nepamatoti vai nelikumīgi piešķirt naudas balvas un prēmijas, kā arī mēnešalgas apmēru noteikt lielāku par likumā noteikto. VK ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par iespējamiem pārkāpumiem pašvaldību deputātu atlīdzības noteikšanā.
VK atgādina, ka iepriekšējos gados saistībā ar nelikumībām deputātu atlīdzības noteikšanā arī KNAB vairākās pašvaldībās veica procesuālās darbības, kuru rezultātā ierosinātas vairākas tiesvedības.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 2. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!