Jau ziņots, ka šā gada 29.martā notika vilciena un uzņēmuma kravas mašīnas sadursme uz Ķeguma pārbrauktuves.
Stiga RM advokāts Aldis Gobzems portālam norādīja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona un Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojs ir atzinis, ka Stiga RM piederošā kravas transportlīdzekļa vadītājs faktiski nav vainojams ceļa satiksmes negadījuma izraisīšanā, jo bija ievērojis ceļa satiksmes noteikumus un, saskaņā ar tiem, brīdinājis vilciena mašīnistu par salūzušo transportlīdzekli uz pārbrauktuves. "Tādējādi, saskaņā ar šo atzinumu un ierosināto kriminālprocesu, ir tikai godīgi, ka Pasažieru vilciens atbild par savu kļūdu un atlīdzina cietušajam uzņēmumam nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā," skaidroja A.Gobzems.
A.Gobzems atklāja, ka cietušās puses rīcībā ir informācija, kas tiek pārbaudīta, ka, iespējams, šī vilciena mašīnistam šis nav vienīgais ceļu satiksmes negadījums, bet gan ceturtais, kurā viņš ir iesaistīts.
Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš ir pilnībā pārliecināts, ka AS Pasažieru vilciens rīcībā bija pietiekami daudz laika, lai novērstu elektrovilciena un smagās automašīnas sadursmi Ķegumā, savlaicīgi informējot par to vilciena mašīnistu.
Smagās automašīnas vadītājs, konstatējot auto mehānisma bojājumus, rīkojās atbilstoši apstākļiem, ieslēdzot visus gaismas signālus un atstarojošā tērpā dodoties pretim vilcienam ar brīdinājuma signāliem, cenšoties apstādināt tuvojošos vilcienu.
Pirms elektrovilciena sadursmes ar transportlīdzekli Stiga RM transportlīdzekļa vadītājs jau bija apturējis vienu vilciena sastāvu, kas tuvojās pārbrauktuvei no Ķeguma puses, un lūdzis tā vadītāju paziņot pa rāciju par avārijas situāciju citiem vilcienu sastāviem, kā arī, ievērojot otru vilciena sastāvu, devās tam pretī, lai apturētu arī no Rīgas tuvojošos vilciena sastāvu.
Neatkarīgu ekspertu veikts eksperiments apliecina, ka kopš pirmā elektrovilciena apturēšanas bija pagājušas aptuveni sešas minūtes laika, lai arī otram vilciena sastāvam, kas tuvojās no pretējā virziena, tiktu sniegta informācija par salūzušo kravas automašīnu uz vilciena pārbrauktuves. Viņuprāt, līdz ar to šo sadursmi bija iespējams novērst, savlaicīgi nododot informāciju visiem vilciena mašīnistiem, kas atradās satiksmē šajā posmā.
Turklāt Ķeguma dzelzceļa pārbrauktuves posms ir labi pārskatāms un vilciena sastāvs pirms sadursmes bija pamanījis smagās automašīnas šoferi, jo krietnu gabalu pirms sadursmes vilciena mašīnists signalizēja transportlīdzekļa vadītājam, kas centās vilcienu apstādināt. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ elektrovilciena sastāvs ātrumu nesamazināja un nebremzēja.
"No tā var secināt, ka sadursme faktiski notika kā minimums vilciena mašīnista neuzmanības dēļ, jo visi apstākļi liecina par to, ka smagās automašīnas vadītājs šajā gadījumā bija darījis visu iespējamo, lai novērstu sadursmi," turpināja A.Gobzems.
Eksperimentā pieņemtie juridiskie slēdzieni un detalizēta informācija par tā norisi tika nodoti visām šī satiksmes negadījuma izmeklēšanā iesaistītajām institūcijām.