Paši maksā, paši lemj par naudas sadali

Šāda iespēja palielinātu iedzīvotāju saikni ar pašvaldību, kā arī veicinātu kopienu veidošanos, uzskata nozares ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!). Vienlaikus viņš paredz iespējamu pašvaldību pretestību. Lai motivētu vietējo varu ieviest šādu praksi, pilotprojektam sākotnēji varētu piešķirt valsts finansējumu, bet vēlāk jau paši iedzīvotāji pieprasīs tiesības lemt, kā tiek tērēta daļa nodokļos samaksātās naudas.

Pirmā bezdelīga

Līdzdalības budžeta idejas saknes meklējamas Brazīlijas pilsētā Portualegri 1989. gadā kā pret nabadzību vērsts pasākums. Kopš tā laika šī sabiedrības līdzdalības forma pašvaldības lēmumu pieņemšanā ir izplatījusies vairāk nekā 3000 pilsētu pasaulē. Patlaban lielāko līdzdalības budžetu pasaulē atvēl Parīzes pašvaldība, kas iniciatīvu sāka vien 2014. gadā, – pilsoņi varēja balsot, kā tērēt 20 miljonus eiro 15 iespējamiem projektiem, ko bija noteikusi pilsēta, liecina informācija iniciatīvas mājaslapā. No 2014. līdz 2020. gadam Parīze šai iniciatīvai ir apņēmusies rezervēt 500 miljonus eiro jeb aptuveni 5% no pilsētas investīciju fonda. 

Savukārt pirmā pilsēta Igaunijā, kas jau 2013. gadā atvēra savu budžeta plānošanas procesu iedzīvotājiem, bija Tartu. Pilsētniekiem bija iespēja prezentēt savas idejas un izlemt, kā tērēt 140 tūkstošus eiro (1% no investīciju budžeta). 

Arī Latvijā ir līdzīgi mēģinājumi, proti, jau dažus gadus Cēsu pašvaldība iedzīvotāju iniciētu projektu īstenošanai atvēl 5000 eiro. "Platforma Cēsu projekti tika veidota, lai atvieglotu iedzīvotāju iniciatīvu iesniegšanas procesu, kā arī iesaistītu ideju izvērtēšanā iedzīvotājus, tādējādi nodrošinot, ka īstenotās idejas sabiedrībai patiešām ir vajadzīgas," pirmsākumus atceras pašvaldības komunikācijas speciāliste Edīte Matuseviča. Pamatā projekta iesniedzējs ir arī tā īstenotājs. Daļu nepieciešamā finansējuma sniedz pašvaldība, bet pārējā nauda idejas realizēšanai jāiegūst ar iedzīvotāju atbalstu. Pašvaldība nodrošina 50%, bet ne vairāk kā 1000 eiro līdzfinansējumu iedzīvotāja iesniegtajai idejai, ja tā gūst sabiedrības atbalstu. Projektus gan izvērtē īpaša konkursa komisija, taču galvenais kritērijs, lemjot par pašvaldības atbalstu, ir tas, vai ideja savāc nepieciešamo atbalstu no sabiedrības. Ar platformas palīdzību līdz šim ir īstenoti trīs projekti – 15. Jauniešu diena, disku golfa parka izveide un īpaša karoga masta un Latvijas karoga uzstādīšana Dziesmu kalnā. Projektu kopējās izmaksas bija nepilni 8000 eiro, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums bija 2617 eiro jeb 33%.