Kaminskis tikšanās laikā Siliņu informējis par reālo finanšu situāciju pašvaldībās.
Viņš norādīja, ka pašlaik pašvaldībām ir nopietnas finansiālās problēmas. Vairākus gadus samazināti pašvaldību ieņēmumi - tajā skaitā samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, dabas resursu un azartspēļu nodokļu daļa, ko saņem pašvaldības.
Rezultātā pašvaldībām trūkst pašām savu ieņēmumu un tās ir spiestas palielināt saistības, aizņemoties līdzekļus investīcijām.
Šodienas problēmas esot radītas 2018.gadā nodokļu reformas rezultātā. Toreiz ticis solīts, ka valsts pašvaldībām kompensēs radušos ieņēmumu samazinājumu.
Piemēram, pašlaik pašvaldības saņem 5% no azartspēļu nodokļa, lai gan iepriekš tie bija 25%.
Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotiem datiem, valsts budžetā no speciālā azartspēļu un izložu nodokļa tika ieskaitīti 45,573 miljoni eiro, licences maksas veidā - 3,306 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetos azartspēļu nodokļa maksājumos tika ieskaitīti 1,415 miljoni eiro.
Kaminskis aģentūrai LETA atzina, ka LPS ieskatā, pašvaldībām būtu jāsaņem atpakaļ azartspēļu un dabas resursu nodokļa samazinājums un zaudētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa.
Pašvaldības nodokļu daļa pēdējos gados samazinājusies no 20,4% līdz 16,2%. Pēdējos četros gados pašvaldību nodokļu ieņēmumu pieaugums esot divas reizes mazāks nekā valsts budžetā un tas netiekot līdzi preču un pakalpojumu cenu kāpumam kā arī minimālās algas pieaugumam, teica Kaminskis.
Šī situācija palielinot atsevišķu pašvaldību atkarību no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
Kaminskis piebilda, ka darba tikšanās ar Siliņu šie jautājumi pārrunāti. Uz jautājumu, vai saruna slaikā izskanēja kādi risinājumi vai solījumi, kā situāciju atrisināt, Kaminskis atzina, ka nekādu solījumu no Ministru prezidentes puses neesot bijis.
Arī šodien Ogrē LPS Domes sēdē pašvaldību vadītāji apsprieda risinājumus sarežģītajai situācijai ar pašvaldību budžetiem, aģentūru LETA informēja pašvaldību pārstāve Liene Užule.
Kaminskis informēja klātesošos par LPS piedāvātajiem risinājumiem budžeta kontekstā.
Viņš uzsvēra, ka 2025.gada jāatjauno pašvaldībām piekrītošā nodokļu ieņēmumu daļa 19,6% apmērā no valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem vai arī jārod citi risinājumi, lai visām pašvaldībām nodrošinātu funkciju izpildei nepieciešamo finansējumu un prognozējamus ieņēmumus vidējā termiņā.
Situācija ir jāuzlabo, neatkarīgi no katras pašvaldības ģeogrāfiskā novietojuma, teritoriālā lieluma, iedzīvotāju skaita un blīvuma, ekonomiskā attīstības līmeņa un citiem faktoriem.
Alternatīvs risinājums var būt arī iespējamā vienošanās par pašvaldību autonomo funkciju samazināšanu.
Kaminskis uzsvēra, ka vajadzētu noteikt jaunus budžeta ieņēmumu avotus, piemēram, nodevu par pašvaldības teritorijā veiktu mežizstrādi, lai nodrošinātu papildu pašu ieņēmumus pašvaldībām, kurās salīdzinoši būtiska nozīme ir tādām uzņēmējdarbības nozarēm kā mežsaimniecība un lauksaimniecība.
Svarīgi būtu arī rast papildu ilgtermiņa finanšu risinājumu Latvijas pierobežas pašvaldībām, kā arī sākot no 2025.gada pašvaldību finanšu pieprasījumu skatīt vienlaikus ar ministriju finanšu pieprasījumiem prioritārajiem projektiem, jo nodokļu ieņēmumu apjoms pašvaldībām nevar tikt skatīts pēc pārpalikuma principa.
Visbeidzot izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī esot jāskata kopā ar jautājumu par pašvaldību kopējiem finanšu resursiem. Ja nepieciešams, jāparedz atsevišķs pagaidu risinājums uzlabojumiem esošajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā.
Tomēr esot skaidrs, ka būtiski jāpalielina valsts budžeta līdzdalība pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ar mērķi mazināt reģionu ekonomiskās atšķirību sekas.
LPS vēl strādās pie priekšlikumiem, par ko turpmāk diskutēt ar Finanšu ministriju šajā jautājumā.
Savukārt LPS aicina Finanšu ministriju sadarbībā ar Valsts kanceleju nodrošināt, ka valdības sēdēs netiek izskatīti normatīvie akti, kas paredz jaunus uzdevumus, pienākumus pašvaldībām, bet nav aprēķināta to ietekme uz pašvaldību budžetu un norādīti jauni avoti papildu izdevumu segšanai, ja normatīvais akts paredz papildu izdevumus.
Tāpat, ja 2025.gadā un turpmāk veic izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā ar negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu, nodokļu ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetiem pilnībā jākompensē.