Patlaban pašvaldību budžetā ienāk plānotais nodokļu naudas apjoms, tādēļ līdz šim lielāko pašvaldību finansētu projektu īstenošana budžeta līdzekļu trūkuma dēļ nav atlikta vai pārtraukta. Tiesa, līdz ar jauniem siltumenerģijas tarifiem lielākā daļa pašvaldību uztraucas, vai bez palīdzības no valsts puses spēs izmaksāt pabalstus.
Palielinās pabalstus
Lai apspriestu nākamā gada valsts un pilsētu budžetu veidošanu, trešdien deviņu lielāko pilsētu mēri aiz slēgtām durvīm tikās ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC). Jau pirms šīs tikšanās pašvaldību vadītāji izteica bažas par to, vai bez papildu atbalsta varēs atļauties no valsts budžeta palielināt pabalstu apmērus, maznodrošinātajiem kompensējot komunālos, tajā skaitā, strauji augošos apkures un īres maksājumus.
Pēc tikšanās secināts, ka nākamā gada pašvaldību budžetos jāparedz vairāk pabalstu maznodrošinātajiem. "Pabalstiem šobrīd naudas budžetā pietiek, vai pietiks līdz gada beigām, varēsim vērtēt oktobrī, kad stāsies spēkā paaugstinātie siltuma tarifi," uzsver Liepājas domes preses pārstāve Gunta Jākobsone. Lai nodrošinātu bezdeficīta budžetus, pašvaldību vadītāji, tiekoties ar I.Godmani, interesējušies par iespēju bez kredītprocentiem aizņemties naudu no Valsts kases, par ko vienošanās netika panākta.
Siltumenerģijas tarifi šoziem būs augstāki gandrīz visā Latvijā:
Valmierā no 1.oktobra siltumenerģijas tarifs pieaugs par 22,7%,
1.septembrī Ventspilī tas celts par 25,7%, Jelgavā — par 32,2% un
Daugavpilī — par 33,7%. Lai palīdzētu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem
apkures sezonā, Valmierā plānots palielināt pašvaldības piešķirto
pabalstu saņēmēju loku, paaugstinot ienākumu līmeni, pie kura pabalstu
var saņemt. Ja ceturtdien priekšlikumu atbalstīs domnieki, par 30%
varētu kāpt arī pabalsta apmērs. Līdzīgi rīkojusies Ventspils dome,
jūlijā paaugstinot pabalsta apmēru no 45 līdz 55%.
Siltinās pēc gada
Situācija nekustamā īpašuma tirgū iedragāja vairāku pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas plāna izpildi. Gada sākumā palielināta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, taču tai pašā laikā nekustamā īpašuma nodokļa likme samazināta no 1,5 līdz vienam procentam, tādēļ šī nodokļa iekasēšanā vērojama virs 10% neizpilde. Savukārt Tukumā nācies samazināt budžeta ieņēmumu sadaļu no domes īpašumu pārdošanas. "Domes rīkotā izsolē nepieteicās neviens kandidāts, jo bankas nedod kredītus," lēš Tukuma domes finanšu departamenta vadītāja Laila Dzalbe. Nākamgad Tukumā plānots uzcelt dzīvojamo māju, lai mazinātu dzīvokli gaidošo rindu. Bez valsts atbalsta pašvaldībai to neesot iespējams paveikt, taču atbilde, vai māja saņems atbalstu no valsts budžeta, nav sniegta vairākus gadus.
Nepildās arī ienākumi no privatizācijas un atsavināšanas. "Tāpēc atlikta to projektu īstenošana, kam finansējums bija paredzēts no šīs budžeta pozīcijas," saka Valmieras domes preses pārstāve Inese Kazuša, kā piemēru minot Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas sporta zāles siltināšanu — lai arī to plānots veikt šogad, visticamāk, tas tiks darīts nākamgad. Pašvaldību pārstāvji skaidro, ka šīs aizķeršanās neietekmēs piemaksas, kuras līdz šim izmaksātas valsts sektorā strādājošajiem. Piemēram, Valmierā ceturtdienas domes sēdē plānots apstiprināt priekšlikumu skolotājiem atkarībā no viņu darba kvalitātes ik mēnesi piešķirt piemaksu līdz 10% apmēram no darba samaksas.
Biedē arī reforma
Neskaidrības raisa arī tas, kā pašvaldību nākamā gada budžetu ietekmēs paralēli ar novadu reformu izveidotais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Tajā veic iemaksas pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības, kuras iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasē vairāk, bet nabadzīgākās pašvaldības no tā saņem dotācijas.
"Reformas gaitā Tukumu plānots apvienot ar 11 pašvaldībām, kas nozīmē iespaidīgus izdevumus novada administrācijai," lēš L.Dzalbe. Tukuma domnieki uzskata, ka šāda apvienošana ir finansiāli nepamatota, un informēja par reformu atbildīgo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kura atbildi vēl nav sniegusi. Arī vairāku citu pašvaldību vadītāji prognozē naudas trūkumu pēc reformas pabeigšanas.