Kā ziņots, pērn patvērumu Latvijā meklējuši 189 ārzemnieki, no kuriem bēgļa statuss Latvijā piešķirts desmit personām, savukārt alternatīvais statuss jeb atļauja uzturēties Latvijā vienu gadu ar iespēju šo termiņu pagarināt - 20 personām.
Tiesībsarga biroja pētījums atklāj, ka patvēruma meklētāju ienākumi ir ļoti zemi un nestabili. Viņi iztiek no valsts pabalsta, kas tiek maksāts deviņus mēnešus un pilngadīgai personai ir 180 lati mēnesī, savukārt bērnam - 54 lati mēnesī. Izdzīvot atsevišķos gadījumos šiem cilvēkiem palīdz nevalstiskās organizācijas, kā arī nelegālajos gadījuma darbos gūtie ienākumi, kas gan esot ļoti zemi.
Kā stāsta Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Svetlana Djačkova, īpaša šo cilvēku labklājības situācijas pasliktināšanās vērojama pēc valsts pabalsta izmaksas pārtraukšanas - aptuveni trīs mēnešus , kas ir laiks līdz tiek izlemts jautājums par pašvaldību sociālo palīdzību.
Par ļoti nopietnu problēmu pētījumā atzīta mājokļa atrašana, kā arī īres un komunālo pakalpojumu apmaksa gan valsts pabalsta saņemšanas laikā, gan pēc tā pārtraukšanas. Lielākā daļa alternatīvā statusa saņēmēju to nevar atļauties.
Tāpat secināts, ka šiem cilvēkiem praktiski nav piekļuves darba tirgum. Kā galvenais šķērslis tam minēta valodas barjera, turklāt alternatīvā statusa saņēmējiem šobrīd Latvijā netiek nodrošinātas piemērotas valodas apguves iespējas.
Kā uzsver Djačkova, pētījumā nav apstiprinājies, ka valsts pilnībā pilda pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Savienības direktīvas saistībā ar palīdzības nodrošināšanu alternatīvā statusa saņēmējiem, tāpēc būtu nekavējoties jārīkojas, lai nepilnības novērstu.
Situācijas uzlabošanai Tiesībsarga birojs piedāvā vairākus risinājumus. Viens no tiem paredz valstij izstrādāt bēgļu un alternatīvo statusu saņēmušo iedzīvotāju integrācijas plānu. Tiesībsarga birojs arī uzskata, ka ir ierosināms alternatīvo statusu saņēmušas personas pielīdzināt bēgļa statusu ieguvušajām personām dzīvesvietas nodrošinājuma jautājumā un valsts valodas apguves jautājumā.
Tiek uzsvērta arī nepieciešamība valstij izstrādāt mehānismu, kādā veidā personas, kuras saņēmušas bēgļa vai alternatīvo statusu, tiek informētas par savām tiesībām un pienākumiem. Pētījumā daudzi alternatīvā statusa saņēmēji atzinuši, ka nav bijuši pietiekami informēti par šiem jautājumiem, piemēram, nav zinājuši, kur vērsties, ja nepieciešama mediķu palīdzība, vai kādas sociālās palīdzības iespējas viņi var saņemt.
Tāpat tiek rosināts nekavējoties izvērtēt kaimiņvalstu praksi dzīvesvietas jautājuma risināšanā starptautisko aizsardzību saņēmušajām personām.