Ali un Fahims Rīgas Raiņa 8.vakara vidusskolu apmeklē kopš septembra. Mācību stundas sākumā pasniedzēja jauniešiem dod individuālu darbu - pagaidām vienkāršu, lai puiši saprastu, kā mācās Latvijā, jo viņu dzimtenēs tas, iespējams, noticis citādāk.
"Kad parādīju kādus piemērus, sākumā nekas nenotika, tagad jau sāk parādīties pareizi atrisinājumi,” norāda matemātikas skolotāja Gundega Bigestāne.
Pirmā neizpratne gan pasniedzējiem, gan pašiem ārzemniekiem bija par rakstību no kreisās uz labo pusi, jo viņiem ierasts rakstīt otrādi. Grūtības sagādā arī komunikācija - jaunieši pagaidām latviski nesaprot, arī angļu valodas zināšanas ir vājas. Lai sazinātos, puiši viens otram pārtulko jautājumus.
Patvēruma meklētājs no Afganistānas Ali stāsta: "Man ir grūtības ar matemātiku. Un viņiem arī, mums visiem ir grūtības ar matemātiku."
LNT Ziņu aptaujātie puiši apgalvo, ka vēloties iemācīties latviešu valodu, taču pagaidām vārdu krājums ir trūcīgs.
Neko vairāk no pašiem jauniešiem uzzināt neizdodas. Tikmēr skolotāji stāsta, ka jauniešu zināšanas ir krasi atšķirīgas - daži pirmo reizi šeit ieraudzījuši pasaules karti un ilgi brīnījušies.
Ķīmijas un ģeogrāfijas skolotāja Gunta Krasta norāda: "Es arī skaidri apzinos, ka to ķīmiju neiemācīšu. Mēs vairāk mācām savus priekšmetus kā valodas apguvi, caur savu priekšmetu - latviešu valodas apguvi."
Lai atvieglotu pedagogu darbu, latviešu valodas aģentūra izstrādājusi daudz dažādu palīgmateriālu, kā svešzemju skolēniem palīdzēt apgūt latviešu valodu. Interesenti var iziet arī piecu dienu paplašinātu kursu.
"Tā ir gan dalīšanās ar pieredzi, gan kopīgs dialogs, gan rādīšana, kā strādāt, gan pedagogi tiek iepazīstināti ar visiem iespējamiem latviešu valodas aģentūras materiāliem, kuru ir ļoti daudz,” pauž Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne.
Lai sagatavotos darbam ar ārzemju bērniem, skolotājam jātērē daudz laika. Un stundas laikā jāmēģina veltīt laiks gan klases pamatsastāvam, gan jaunpienācējiem. Raiņa vidusskolas direktors stāsta, ka šiem mērķiem piešķirtais papildus atalgojums ir neadekvāts. Kamēr bērns nav ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu, Izglītības ministrija attiecīgajām skolām par katru bērnu maksā 133 eiro.
"No tā ir jāsamaksā darba devēja nodokļi, līdz ar to tas, ko es rakstu skolotājam, ir 98 eiro ar kapeikām, tā ir tā alga uz papīra, ko mēs saucam, no kuras ir jāatrēķina darba ņēmēja sociālais nodoklis, ienākuma nodoklis, līdz ar to tur sanāk 60 ar kapeikām eiro mēnesī uz visiem skolotājiem, kas šajās klasēs strādā. Tātad papildus skolotājs saņem 6-10 eiro mēnesī,” norāda Rīgas Raiņa 8.vakara vidusskolas direktors Juris Šmits.
"Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas tika pieņemti šogad, pie tam nauda tika palielināta. Ja iepriekš bija iespējams mēnesī saņemt 97 eiro, tad šogad tie ir 133 eiro. Tā ir summa, kas ir aprēķināta, cik izmaksā viens skolēns šobrīd, līdz ar to arī nepilgadīgs patvēruma meklētājs - tā summa, kas viņam tiek nodrošināta, ir analoga,” stāsta IZM Izglītības departamenta eksperte Olita Arkle.
Savukārt pēc statusa iegūšanas finansējumu turpmāk jānodrošina attiecīgajai pašvaldībai un tas sarūk vēl vairāk. Tādēļ pedagogu darbu te var drīzāk salīdzināt ar savas profesijas misijas pildīšanu.
Tikmēr visi trīs puiši pārliecinoši apgalvo, ka paliks dzīvot Latvijā. Ali vēlas būt ārsts, Mustafa plāno strādāt par tulku, bet Fahims pagaidām nezina, kādu profesiju izvēlēties.
Kopumā Latvijas izglītības iestādes šobrīd apmeklē 10 patvēruma meklētāji. Divi izglītojas Zaķumuižas pamatskolā, pieci Rīgas Raiņa 8.vakara vidusskolā, vēl trīs pirms nedēļas sāka mācīties Rīgas 93. vidusskolā. Šobrīd mācībām tur pieteikti vēl arī septiņi citi patvēruma meklētāji.