"Budžets mums ir jāplāno konservatīvs. Mums ir bijušas dažādas iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozes. Bija gan par 4% nākamgad, tagad pēdējās prognozes, ko esmu dzirdējis, jau ir ap 3%. Sliktākais, kas var notikt, ir, ja mēs darītu tā, kā šogad izdarīja Lietuva. Viņi ieplānoja salīdzinoši lielu ieņēmumu pieaugumu no ēnu ekonomikas apkarošanas, ko bija izvirzījuši kā lielu prioritāti. Tik labi nodokļu iekasēšana viņiem nav veikusies, un pašlaik veidojas lielāks budžeta deficīts, nekā viņi būtu gribējuši," pastāstīja Pavļuts.
Viņš uzsvēra, ka Latvija šādu situāciju nedrīkst pieļaut. "Mums būtu jākļūst veselīgi skandināviskiem, proti, budžets jāplāno saprātīgi konservatīvs, lai tas tomēr arī nežņaugtu ekonomiku," minēja jaunais ekonomikas ministrs.
Viņš piebilda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nākamgad būs atkarīga no situācijas eiro zonā. "Mums ir arī jāsaprot, ka Eiropas Savienība mums ir galvenais eksporta partneris. Protams, ja tur tomēr problēmas saglabājas, tas var ietekmēt arī mūsu ražojošās industrijas. Tāpēc mums ir jārēķinās ar šādiem scenārijiem. Līdz ar to, veidojot budžetu, visām nozarēm kopā ir jādomā par plānu B, proti, ko darīsim tad, ja būs slikti," norādīja Pavļuts.
Pēc ekonomikas ministra teiktā, plānojot budžetu, ir jāapskata dažādi scenāriji. "Tā to dara ļoti daudzi biznesi. Arī valsts kaut kādā ziņā to dara. Taču brīžiem mums vajag arī to saprātīgi pastāstīt sabiedrībai – kas tas plāns B varētu būt. No vienas puses, sabiedrību kaitināt nedrīkst, no otras puses, sabiedrībai ir tiesības zināt, ka valstij ir alternatīvs plāns tai situācijai, kad būs sliktāk. nekā cerēts," sacīja Pavļuts.
Viņš arī atzina, ka lineāra izdevumu griešana valsts pārvaldē nav pareiza pieeja. "Man nekad nav licies simpātiski, ka visiem ir jāsamazinā izdevumi vienādi, lineāri. Ministru kabinetam būtu jāstrādā solidāri un jāatrod spēks diskutēt par šiem jautājumiem," klāstīja ministrs.
Jau vēstīts, ka otrdien jaunā valdība sāk darbu pie nākamā gada budžeta.