Satiksmes ministrs gan otrdien žurnālistiem valdībā norādīja, ka viņš joprojām paliek pie sava viedokļa, ka tādā uzņēmumā kā LDz atalgojumam darbiniekiem jābūt adekvātam un viņiem jāsaņem samaksa par darbu, ko viņi dara.
Vaicāts par jaunajiem LDz valdes priekšsēdētāja pienākumiem jaunajā uzņēmuma prezidenta amatā, Ronis norādīja, ka ikdienā redz, ko valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis dara. Ministrs norādīja, ka Magonis ir stratēģiski svarīga uzņēmuma prezidents, uzņēmums dod darbu tūkstošiem cilvēku tieši dzelzceļa sistēmā, kā arī tiek nodarbināti cilvēki Latvijas ostās un transporta industrijā. "Tas ir mūsu transporta sistēmas mugurkauls, un viņš to vada," teica Ronis.
Lūgts definēt atšķirību starp prezidenta un valsts priekšsēdētāja pienākumiem, Ronis norādīja, ka valdes priekšsēdētāja amats ir aprakstīts likumā, tas ir akcionāra pārstāvis, bet uzņēmums strādā arī kā komercuzņēmums pēc komerclikumiem.
Ministrs teica, ka neaizstāvot sistēmu, kad atsevišķi ir valde un vēl ir komerciālā uzņēmuma vadība. Viņaprāt, būtu labi, ja varētu atgriezties pie "normālās sistēmas", tomēr, kamēr ir šāda sistēma, "cenšamies darīt, ko varam, lai cilvēki saņemtu atbilstošu atalgojumu par viņu darbu".
LDz valdes locekļu atalgojums tika noteikts, pamatojoties uz pētījumiem, kuros salīdzināts atalgojums līdzīgās kompānijās kaimiņvalstīs un privātajā sektorā. Ronim arī esot informācija, ka nākamajā pētījumā skaitļi būs vēl lielāki, kas nozīmē, ka atalgojumam ir jābūt vēl lielākam.
Lai gan ministrs aizstāv LDz valdes atalgojuma palielināšanu, viņš solīja izpildīt premjera uzdevumu izvērtēt to. Ronis vēl nebija redzējis dokumentus par šo uzdevumu, tāpēc nezināja, cik ilgā laikā tas jāizdara.
Viņš piebilda, ka ir aicinājis arī Saeimas deputātus apmeklēt un iepazīt LDz, lai redzētu, ko šis uzņēmums dod Latvijas tautsaimniecībai. Vaicāts, kas notiks ar papildu atalgojumu, ja Saeima nolems paaugstināt koeficientu valsts uzņēmumu valdes atalgojuma aprēķināšanai, kas nodrošinās vēl lielāku atalgojumu, Ronis teica, ka par to domās, kad tas notiks.
Savukārt Pavļuts teica, ka līdz 15.janvārim gaida valsts sekretāra, valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvja "Latvenergo" Jura Pūces argumentāciju par atalgojuma apmēru. Patlaban Pūce ir apslimis.
Kā teica ministrs, savulaik, kad bija principiālas sarunas par šī jautājuma risināšanu, viens no nosacījumiem no viņa puses bija saprast, kā tas atbilst tirgum. Par to ir jāpārliecinās, teica Pavļuts. Savukārt otrs svarīgais faktors ir valdes darba vērtējums.
Pavļuts norādīja, ka "Latvenergo" ir Latvijas lielākais un vērtīgākais Latvijas uzņēmums un tas, ka, piemēram, Rīgas brīvostas pārvaldnieks saņem vairākas reizes lielāku atalgojumu nekā "Latvenergo" vadītājs, nav normāli. Viņaprāt, nav arī normāla situācija, ja atalgojums "Latvenergo" vadītājam ir vairākas reizes mazāks nekā nopietnu privātfirmu vai kaimiņvalstu energokompāniju vadītājiem. Taču veidu, kā tika paaugstināts atalgojums "Latvenergo" vadībai, viņš novērtēja kā ne pārāk korektu.
Ministrs norādīja, ka lēmumu pieņēma akcionārs, kas šajā gadījumā bija valsts sekretārs, un par atalgojuma apmēru tika izlemts, ministram nezinot viņa atvaļinājuma laikā. "Nepieciešamība diskutēt par paaugstināšanu ir, bet apmērs, argumentācija - to mēs apspriedīsim," teica Pavļuts.
Viņš pagaidām atturējās apgalvot, ka atalgojums tiks samazināts, norādot, ka vēlas redzēt detalizētus argumentus, uz kā bāzes un pēc kāda novērtējuma tas veikts.
Kā ziņots, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) pirmdienuzdeva Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību "Latvijas Dzelzceļš" un "Latvenergo" valdes locekļu atalgojuma palielināšana.
Viņš aicināja ministrijas šo jautājumu izvērtēt un nākt klajā ar sabalansētāku un piezemētāku risinājumu. Viņš norādījis, ka problēma ir un tā ir jārisina, taču iespēja ir izmantota "trekno gadu stilā", uzreiz vairākas reizes palielinot algas. Tas nav pamatotākais risinājums, uzskata premjers.