To nosaka, tas, ka vairumam šo valstu jauniešu, tostarp no nelabvēlīgas vides, ir pamatkompetences PISA (Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas) lasīšanas rādītājos, un arī šo valstu uzņēmumi bauda ievērojamu ekonomisko brīvību saskaņā ar Doing Business vērtējumu.
Taču tehnoloģiju strauja attīstība rada riskus Eiropas nabadzīgākajām valstīm, mazāk attīstītiem reģioniem un nekvalificētiem darbiniekiem, tādējādi palielinot ekonomisko sašķeltību ES, brīdina PB.
Pēdējos 15 gados roku darbs ES samazinājies par vairāk nekā 15%, kamēr radošajam un analītiskajam darbam bijusi tāda pati izaugsmi, un šī tendence paātrinās. PB ziņojumā tiek rosināts valdībām censties uzlabot darbinieku prasmes, sagatavojot viņus jaunām iespējām darba tirgū, kas strauji attīstās. Tādējādi tiks veicināta dzīves līmeņa uzlabošanās mazāk attīstītajās valstīs un reģionos.
Tāpat PB rekomendē samazināt apgrūtinošo birokrātiju, lai ļautu uzņēmumiem pilnībā izmantot savu potenciālu un gūt labumu no tehnoloģiskās pārejas. Aizvien pieaugošā produktivitātes atšķirība starp ES dienvidu un ziemeļu dalībvalstīm pēdējos 20 gados norāda uz tuvākajiem izaicinājumiem, kas sagaida Eiropu. Laika periodā starp 20.gadsimta 90.gadu beigām un šodienu produktivitātes izaugsme Ziemeļeiropā ir palēninājusies no 2% līdz 1,5%, bet produktivitātes pieaugums Dienvideiropā ir palēninājies divtik ātri.
Zemas kvalitātes izglītība atsevišķos ES reģionos un valstīs arī rada ekonomisko un sociālo sašķeltību starp turīgajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Pusē ES valstu vairāk nekā 20% piecpadsmit gadus vecu jauniešu ir nepietiekamas pamata lasīšanas un matemātikas prasmes, bet Bulgārijā, Maltā, Rumānijā un Slovākijā šis īpatsvars pārsniedz 30%.
Lai novērstu prasmju sašķeltību darba tirgū, valdībām nepieciešams pārveidot izglītības sistēmas un ieviest pasākumus, lai skolās un darbvietās radītu līdzvērtīgas iespējas. Lielā daļa valstu nepieciešami radikāli uzlabojumi, lai nodrošinātu studentiem prasmes, ļaujot viņiem nākotnē konkurēt darba tirgū, uzsver PB.
Ziņojumā norādīts, ka nekvalificētus darbiniekus krietni vairāk apdraud satricinājumi, ko rada izmaiņas darba tirgū. Apgrūtinoši regulējošie noteikumi lielā daļā valstu Centrālajā un Dienvideiropā attur uzņēmumus no attīstības, darba vietu radīšanas un ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas.
Biznesa vides veicināšana ES arī palīdzēs uzņēmumiem gūt labumu no ekonomikas izaugsmes reģionā, veicinot inovācijas un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.