Lai arī blakus Ķīpsalas peldbaseinam redzamas norādes, nezinātājam Ž. Lipkes memoriālu atrast varētu nebūt viegli. Ēka uzbūvēta blakus vēsturiskajai Žaņa Lipkes mājai Mazajā Balasta dambī Ķīpsalā. Ideja par šādu memoriālu radusies, kad 2000. gadā pie Ž. Lipkes mājas atklāja piemiņas plāksni. Projekta autore ir Zaiga Gaile.
Ieejot memoriālā, uzreiz jūtama svaigu dēļu smarža, savukārt acīm nākas pierast pie pustumsas, jo gaisma spraucas cauri dēļu spraugām, izgaismota ir arī betonētā grīda (celiņa platums piemērots invalīdu ratiņiem - ēka ir pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem). Arī ekspozīcijas zālē, kas atrodas nosacīti ēkas bēniņos, valda dziļa krēsla, gaisma nāk galvenokārt no ekspozīcijas stendiem, kuru iekārtošana joprojām turpinās. Ekspozīcijas daļā redzami dažādi dokumenti, fotogrāfijas, katram stendam ir arī savs muzikālais noformējums, kura autors ir Jēkabs Nīmanis.
Ēkai ir trīs stāvi, un no augšas, kur atrodas ekspozīcija, caur atvērtu šahtu var redzēt pagrabstāvā izbūvēto bunkuru oriģinālajos izmēros, kurā pie sienas ierīkotas koka lāvas. Šādā bunkurā slēpās Ž. Lipkes paglābtie ebreji. Tas gan nav oriģinālais bunkurs, kas šobrīd ir aizbērts un atrodas Lipkes ģimenes mājas pagalmā. Vēl būtiska ekspozīcijas koncepcijas autora Viktora Jansona iecere ir tā dēvētā sukka - sastatnēm līdzīga trausla koka konstrukcija ar papīra iekšsienām, uz kurām redzami Kristapa Ģelža zīmējumi. Jūdaismā par sukku dēvē pagaidu patvērumu vai būdu. Ēkas veidols, kas no ielas puses skatītājiem nav redzams, simboliski atgādina gan šķūni, gan apgāztu laivu, bet viens no skaidrojumiem ir arī Noasa šķirsts.
Projektu īstenojusi M. Gaiļa, Augusta Sukuta un Ž. Lipkes vedeklas Ārijas Lipkes dibinātā biedrība Žaņa Lipkes memoriāls. Ieejas biļetes memoriālā varētu maksāt Ls 1,50, iespējamas arī atlaides, un noteikti būšot dienas, kad visi interesenti varēs apmeklēt memoriālu bez maksas. Taču jau tagad ir skaidrs, ka ar ieņēmumiem no biļetēm diez vai var segt memoriāla uzturēšanas un apsardzes izmaksas. Līdz šim no ziedotājiem savāktie Ls 300 000 izlietoti ēkas uzbūvēšanā un aprīkošanā, ekspozīcijas iekārtošanā. Saņemts arī mutisks solījums, ka valdība varētu nākotnē finansiāli atbalstīt memoriāla ikdienas uzturēšanu. Memoriāls, kāds tas izskatās šobrīd, tapis faktiski bez valsts finansējuma, ja par tādu neuzskata Valsts kultūrkapitāla fonda 2005. gadā piešķirtos Ls 300. Pārējo saziedojuši mecenāti - lielākoties uzņēmēji (Jānis Zuzāns, Guntis Rāvis, Kirovs Lipmans u. c.), arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji. Ziedotāju vidū ir vairāki politiķi, piemēram, Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pastāv neoficiāla versija, ka H. Klintones atteikums atklāt memoriālu saistāms ar to, ka viens no dāsnākajiem ziedotājiem (Ls 34 000) ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, pret kuru izvirzītas apsūdzības smagos noziegumos, un H. Klintonei nāktos ar viņu sastapties. M. Gailis gan uzskata, ka patiesais iemesls ir ebreju īpašumu restitūcijas jautājums - ASV amatpersona varētu nevēlēties būt iesaistīta pasākumā, kuru varētu tulkot kā atbalstu vienai vai otrai pusei. Arī LU asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka H. Klintones nosacītā programmas saīsināšana, nepiedaloties Ž. Lipkes memoriāla atklāšanā, netieši norāda, ka restitūcijas jautājums ASV administrācijai ir nopietns. Par to liecina arī augstās viešņas izteikumi studentiem Latvijas Universitātē un ASV vēstnieces Džūditas Gārberes piedalīšanās ebreju kopienas rīkotajā Dzīvo gājienā holokausta upuru piemiņai 1. jūlijā. «Tas ir ļoti diplomātiski, bet nepārprotami,» izteicās O. Skudra.