"Šis gadījums parādīja, ka nav cita varianta, kā ar šādām izpausmēm cīnīties, - tiks apstiprināta administratīvā kontrole, neskatoties uz bankas izcelsmi. Paredzu, ka baņķieri būs neapmierināti," skaidro FKTK pārstāvis.
Brazovskis nedomā, ka lielo banku akcionāri paši veidos noziedzīgas shēmas, tomēr pastāv cilvēciskais faktors, un iespējas veikt noziedzīgus nodarījumus ir arī bankas darbiniekiem - brokeriem, maksājumus apkalpojošajam personālam utt.
Kā informē FKTK vadītāja vietnieks, komisija jau pieprasījusi bankām līdz gada beigām veikt auditoru pārbaudi par situāciju korespondējošajos kontos. Šāds solis sperts uzreiz pēc Krājbankas notikumiem.
"Kopumā turpmāk daudz vairāk iejauksimies banku saimnieciskajā darbībā," brīdina Brazovskis. Piemēram, tiks sekots, kā bankas izvieto savus līdzekļus, vai gūst pienācīgus procentu ienākumus un nauda izvietota drošās finanšu institūcijās. Tāpat tiks palielināta bankas vadības atbildība par notiekošo kredītiestādē. Vērtēs arī banku darbības apdrošināšanu.
Brazovskis apstiprina, ka ir bankas, kuras patlaban tiek uzraudzītas pastiprināti, tiesa, viņš neatklāj to nosaukumus.
FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt visu "Latvijas Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 109 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.