Centrālā banka sola rūpēties, lai lats ir pārstāvēts Latvijas muzejos, bet pārējās banknotes plānots sasmalcināt un monētas pārstrādāt metālā - sagaidāmas aptuveni 1190 tonnas. Latu monētu metāls nākotnē, visticamāk, tiks izmantots jaunu monētu kalšanai, prognozē centrālā banka.
Savukārt lata jubilejas monētas, kas vēl nebūs izpārdotas, pēc Latvijas pievienošanās eirozonai turpinās tirgot kā numismātikas priekšmetus, kam nav maksāšanas līdzekļa statusa.
Pēc mūsu valsts pievienošanās eirozonai nebūs sevišķa dizaina viena eiro monētu, piemēram, ežu, skudru vai pakavu. Taču Latvijas Banka turpinās kalt jubilejas monētas ar eiro nominālu - piecu vai desmit eiro. Kā ziņots, Latvijas valdība izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai nākamā gada janvārī.
Centrālās bankas aprēķini rāda, ka eiro monētu kalšana, piegāde, kā arī eiro banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu kopumā izmaksās aptuveni 15 miljonus latu.
Lai nodrošinātu gan apgrozībā esošo lata monētu nomaiņu, gan rezervi eiro aprites nodrošināšanai 2013. un 2014.gadā, būs nepieciešami 400 miljoni dažāda nomināla eiro monētu, kas, tonnās rēķinot, ir 1673 tonnas. Monētu kalšanas izmaksas, ierēķinot metālu, plānotas 7,9 miljonu latu apmērā.
Eiro banknotes Latvijas vajadzībām netiks drukātas atsevišķi, bet saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) kārtību mēs tās aizņemsimies no kādas centrālās bankas eirosistēmas un turpmākajos gados atdosim, kad banknotes plānotā kārtībā tiks drukātas saskaņā ar ECB koordinētiem plāniem eirozonai.
Par piegādātajām banknotēm "Eirosistēmas NCB", kas veic piegādi, nodrošinājumu nepieprasa, tas ir bezprocentu aizdevums. Banknošu izgatavošanas un piegādes izmaksas divos gados lēšamas 7,1 miljona latu apmērā.
Pārejot no latiem uz eiro, no apgrozības tiks izņemti 66 miljoni latu banknošu, kā arī tiks iznīcināti 75% lata monētu, tādējādi no apgrozības būs jāizņem 1190 tonnas metāla naudas.