Pedagogu algām piedāvā divus modeļus

Galvenās bažas ir par papildus nepieciešamo finansējumu, lai kādu no modeļiem vispār varētu īstenot. Ministrijai vēl šādu aprēķinu nav.Pāreja uz pilna laika darba slodzi - šāds ir viens no darba grupas piedāvātajiem modeļiem. Tas nozīmē, ka pedagogiem tiks noteikta 36 vai 40 stundu darba nedēļa, kuras laikā būs jāveic visi skolotāja pienākumi. Līdz ar to mācību plānojumā jānosaka tāds stundu apjoms, kas kopā ar papildu veicamajiem darbiem iekļautos noteiktajā darba slodzē. Savukārt veicamie pienākumi tiktu noteikti darba līgumā. IZM parlamentārais sekretārs, darba grupas vadītājs, Andis Geižāns Dienai piebilda, ka šā modeļa ietvaros lielākas pilnvaras ir skolas direktoram, jo būs nepieciešams sadalīt likmes pedagogiem. Piemēram, šobrīd ir gadījumi, kad skolotāji jau ar kontaktstundām vien aizpilda visu paredzēto stundu skaitu, līdz ar to kontaktstundu skaitu būs nepieciešams samazināt, pārdalot citiem pedagogiem.Šis modelis nozīmē arī to, ka, aprēķinot pamatalgu, tiks ņemtas vērā iegūtās kvalitātes pakāpes. Ja pedagogam ir 1. kvalitātes pakāpe, viņš saņem zemāko noteikto pamatalgas likmi. Savukārt, jo augstāka pakāpe, jo lielāks atalgojums par likmi.Turpretī otrs variants ir uzlabots līdzšinējais modelis "nauda seko skolēnam". Tas gan nozīmē, ka pedagogu algas aprēķinātu līdzīgi, kā līdz šim, novēršot vien esošā modeļa nepilnības. Līdz ar to ieguvēji varētu būt lauku un mazo skolu skolotāji. Piemēram, atalgojums tiktu aprēķināts atbilstoši novadu diferencēšanai, nodalot Pierīgas novadus, bijušos rajonu centrus un mazos novadus. Savukārt atbalsta koeficientu plānots piešķirt tam skolēnu skaitam, kuri mācās skolās, kas pēc kritērijiem atbilst mazajām skolām. Geižāns gan atzīmēja, ka šie kritēriji vēl ir jāizdiskutē, jo vienādas izpratnes šobrīd nav.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 28.maija, numurā!