Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.
Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.
Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.
Dalību protesta gājienā apstiprinājuši arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, kā arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska un viceprezidents Ainis Dzalbs.
LIZDA ir vērsusies pie Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV), finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Agitas Zariņas-Stūres (JV), aicinot viņus ierasties 24.aprīlī Doma laukumā, kas ir gājiena galapunkts, lai uzklausītu arodbiedrības un nozares organizāciju pārstāvjus. Ja tie neapmeklēs gājienu, LIZDA izskatīs iespēju pieprasīt ministru demisiju.
Protesta gājiens tiks rīkots no plkst.11 līdz plkst.15 maršrutā Bruņinieku iela - Tērbatas iela - Elizabetes iela - Brīvības iela - Vaļņu iela - Torņu iela - Jēkaba iela - Doma laukums. Tiks arī ierobežota satiksme Rīgas centrā.
No pirmdienas sāksies arī trīs dienu pedagogu streiks. Ne visās izglītības iestādēs tiks pārtraukts mācību darbs. Informācija par izglītības iestāžu darba norisi atrodama konkrētās pašvaldības mājaslapā, vai jāvēršas izglītības iestādē.
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidroja - ja izglītības iestāde nav slēgta, bet strādā minimāli, tad izglītojamiem jānodrošina izglītības ieguves process, jāgādā par viņu drošību un ēdināšanu. Ja streikā piedalās tikai daļa pedagogu, izglītības iestādē ir jāorganizē atbilstīgs izglītības process.
Streika vai pedagogu neesamības dēļ nevar organizēt mācības attālināti. Tāpat nedrīkst piespiest uzņemties streikojošo kolēģu amata pienākumu izpildi pedagogiem, kuri nepiedalās streikā. Ministrijā atsaucās uz Streiku likuma 34.pantu, kas nosaka, ka par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo kolēģu darbu, kā arī par pedagogu pieņemšanu darbā streikojošo pedagogu vietā, var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Gadījumā, ja attiecīgajā izglītības iestādē neviens pedagogs nestreiko, izglītības iestāde turpina darbu kā ierasts.
Valdība piektdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro. Pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem zemākā darba algas likme no 1.septembra būs 7,75 eiro. Grafiks paredz, ka 2025.gadā gan vispārējās izglītības, gan pirmsskolas izglītības iestāžu zemākā darba algas likme būs 10,50 eiro
Augstskolu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes no šī gada septembra tiks paaugstinātas par 13%. No 1.septembra profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.
Lai šogad nodrošinātu nepieciešamo finansējumu akadēmiskā personāla atlīdzībai, 2 821 222 eiro tiks piešķirti no jau apstiprinātā finansējuma augstākajai izglītībai, bet no 2024.gada ik gadu papildus nepieciešami 8 559 486 eiro.
Pārējo pedagogu algu palielināšanai šogad 9 039 833 eiro tiks nodrošināti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet no 2024.gada ik gadu būs nepieciešami papildus 27 119 499 eiro.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) 21.aprīlī uzsvēra, ka pēc Ministru kabineta (MK) noteikumu apstiprināšanas nav pamata streika rīkošanai.
Tam nepiekrita LIZDA vadītāja Inga Vanaga, kuras ieskatā neesot pieņemami, ka IZM katru dienu piedāvāja jaunas redakcijas, jo arodbiedrībai neesot pietiekami laika iepazīties, lai spētu noteikt, vai tiešām visas streika prasības un vienošanās ir izpildītas.
Tiesību aktu portālā likumprojekti iesniegti 19.aprīļa vakarā, savukārt atzinumu sniegšana iespējama līdz 24.aprīlim. Ņemot vērā, ka grozījumi pieņemti 21.aprīlī, laiks atzinumu sniegšanai bija viena diena.