Naudas balvās pērn 1765 cilvēkiem izmaksāti kopumā 79 470 latu, bet prēmijās 33 cilvēki saņēmuši pavisam 4990 latus. Naudas balvas nevienam robežsargam gada laikā nav izmaksātas vairākas reizes, bet prēmijas gan desmit cilvēki saņēmuši vairākkārt.
Salīdzinājumam, 2009.gadā un 2010.gadā naudas balvas un prēmijas robežsardzē netika maksātas, bet 2008.gadā, veicot materiālo stimulēšanu, robežsargiem kopumā tika izmaksāti 740 714 latu, kas ir teju deviņas reizes vairāk nekā pērn.
Kā ceturtdien VRS 2011.gada darbības rezultātu izvērtēšanas sanāksmē atzina dienesta priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars, lielākā daļa pagājušajā gadā robežsargiem piešķirto apbalvojumu par labu darbu nav bijuši saistīti ar materiālo stimulēšanu, tomēr vienlaikus Garbars apzinoties, cik svarīga ir arī materiālā stimulēšana, kas zināmā mērā palīdz noturēt amatpersonas dienestā.
Pievēršot uzmanību 2011.gada VRS izdevumu struktūrai, dienesta priekšnieks akcentēja, ka, salīdzinot ar citiem gadiem, pērn atlīdzībai proporcionāli pret visu budžetu tērēts krietni mazāk, proti, ja 2009.gadā atlīdzība veidoja 84,5% no visiem VRS izdevumiem, bet 2010.gadā - 88%, tad 2011.gadā tie bija tikai 76,4%. 23,4% savu finanšu līdzekļu VRS pērn tērējusi precēm un pakalpojumiem, 0,2% - pamatkapitāla veidošanai, bet 0,02% - valsts pasūtījuma realizēšanai VRS amatpersonu apmācības jomā.
Kopumā, runājot par atalgojumu dienestā, Garbars uzsvēra, ka pērn nav bijis sliktu ziņu, proti, atalgojums nav ticis mazināts.
Amatu skaits robežsardzē pagājušā gadā nav būtiski mainījies. 2007.gadā dienestā bija 3334 amati, 2008.gadā - 3010, 2009.gadā - 2776, 2010.gada 31.decembrī - 2774, bet 2011.gada 31.decembrī - 2755.
Garbars paskaidroja, ka robežsargu skaits dienestā bija pietiekams 2007.gada beigās, kad Latvija pievienojās Šengenas zonai, taču tagad situācija ir kļuvusi daudz saspringtāka - riski un darba apjoms ir palielinājušies, bet robežsargu skaits - samazinājies.
Runājot par personāla sastāvu, dienesta priekšnieks atzīmēja, ka pagājušā gada laikā robežsardzē ir diezgan būtiski samazinājies amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits, bet pieaudzis tādu darbinieku skaits, kuriem nav speciālo dienesta pakāpju. Tas tādēļ, ka, piemēram, grāmatveži un citu līdzīgu funkciju veicēji pamazām tiek atvaļināti no dienesta, viņu amatus likvidējot un pieņemot šīs pašas personas kā darbiniekus.
Tas redzams arī skaitļos, proti, 2009.gada beigās robežsardzē bija 2577 amatpersonas un 199 darbinieki, pēc gada - 2548 amatpersonas un 226 darbinieki, bet 2011.gada beigās - 2453 amatpersonas un 302 darbinieki.
Jautāts, kādi dienestam ir ieguvumi no šādām šķietami formālām izmaiņām, Garbars sacīja, ka ieguvumi pamatā būs tikai ilgtermiņā, proti, cilvēkiem, kuri no amatpersonām kļuvuši par darbiniekiem, nebūs jāmaksā izdienas pensijas, viņi pensionēsies vēlāk, turklāt šīs personas dienestam nebūs jānodrošina ar formastērpiem, līdz ar to ilgākā laika griezumā valsts varēs ietaupīt naudu.
2011.gadā VRS dienestā vai darbā pavisam pieņemtas 214 personas, bet atvaļinātas no dienesta, pārceltas uz citu iestādi vai atbrīvotas no darba - 230.
Disciplinārpārkāpumu dēļ pērn no dienesta VRS atvaļinātas trīs amatpersonas, bet pārceltas uz dienesta turpināšanu citās iekšlietu sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē - desmit amatpersonas. 36 robežsargi atvaļinājušies no dienesta robežsardzē veselības stāvokļa dēļ, 65 - pēc pašu vēlēšanās, 32 - sakarā ar noteiktā vecuma vai izdienas sasniegšanu, bet 58 personas atvaļinātas no dienesta vai atlaistas no darba sakarā ar amata likvidēšanu vai amatpersonu skaita samazināšanu. Vēl 26 personas 2011.gadā pārtraukušas strādāt robežsardzē citu iemeslu dēļ.
"Vērojot šos ciparus, es uzskatu, ka esam sasnieguši zināmu stabilitāti un atguvušies pēc 2008.gada," šodien gada pārskata sanāksmē sacīja Garbars. Tomēr viņš vērsa uzmanību uz to, ka gandrīz nemainīgs joprojām ir virsnieku skaits, kuri nolēmuši atstāt dienestu pēc pašu iniciatīvas.
Kopumā gan VRS priekšnieks atzina, ka pagājušajā gadā viņa vadītais dienests ir īstenojis visas iepriekš izvirzītās prioritātes, izņemot, finanšu trūkuma dēļ robežsargiem nav izdevies sadarboties ar policistiem sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā pierobežā tādā apmērā, kādā tas sākotnēji bija iecerēts.
Par 2012.gada prioritārajiem uzdevumiem robežsardzē ir noteikta cīņa ar nelikumīgajiem robežšķērsotājiem un nelegālo imigrāciju, riska analīzes veikšanas un izmantošanas mehānismu un instrumentu pilnveidošana, kā arī Eiropas Savienības fondu apgūšana, papildinot robežkontroles un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu nodrošinājumu.
Tāpat šogad iecerēts pilnveidot VRS resursu plānošanas, izmantošanas un pārvaldības iekšējās kontroles sistēmu, realizēt robežsardzes organizatoriskajā pretkorupcijas pasākumu plānā noteiktos uzdevumus, kā arī īstenot skaidru, godprātīgu dienesta pienākumu izpildi motivējošu personāla materiālo stimulēšanu Atlīdzības likumā noteiktajā apjomā.
Vienlaikus VRS šogad plāno turpināt iesaistīties dažādu Eiropas robežsardzes institūciju un organizāciju projektu īstenošanā, kā arī nodrošināt atbalsta projektu realizāciju trešajās valstīs robežkontroles jomā.