Tostarp 31% pētījuma laikā aptaujāto par galveno faktoru, kas diasporas pārstāvjus piesaista darbam Latvijā, uzskata iespēju palīdzēt Latvijas ekonomiskajai attīstībai, bet 29% par priekšrocību uzskata iespēju būt saprotamā un pieņemošā vidē. Savukārt 18% no tiem, kas reemigrējuši, darbam Latvijā nesaskata nekādas priekšrocības.
Kaut arī pētījums liecina, ka atalgojums ir svarīgākais aspekts, kam reemigranti pievērš uzmanību, meklējot darbu Latvijā, diasporas pārstāvji būtisku vērību pievērš arī darba apstākļiem (56%), profesionālās izaugsmes iespējām (53%), kā arī kolēģiem, darba videi, darba laikam un darba elastībai (ap 40%).
Vienlaikus daļa reemigrējušo latviešu ir ieinteresēti uzņēmējdarbības sākšanā Latvijā, līdz ar to par ļoti svarīgu tie uzskata valsts atbalstu mazajiem uzņēmumiem vai start-up jeb jaunuzņēmumiem.
Atbilstoši pētījuma laikā veiktajai reemigrantu aptaujai, tikai aptuveni pusei Latvijas diasporas pārstāvju lēmums atgriezties dzimtenē bija plānots. Tiem, kuri lēmumu atgriezties pieņēma spontāni, tas ne vienmēr izdevies veiksmīgi. Savukārt pusei no tiem, kas atgriezās un paredzēja laika gaitā sākt Latvijā strādāt, plānoja strādāt uzreiz. Tomēr tikai 22% reemigrējušo darbu Latvijā atrada uzreiz, jau atrodoties ārzemēs.
Kā norādīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa, aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, kas darbu Latvijā vēl nebija atraduši, bet cerēja to tuvākajā laikā sākt, darba meklējumus sāka tikai Latvijā. Pēc Mieriņas teiktā, minētais apstiprina pieņēmumu, ka, atrodoties ārzemēs, diasporas pārstāvjiem atrast darbu Latvijā nav viegli.
Pētījuma laikā veiktā aptauja liecina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas diasporas pārstāvjiem, atrodoties ārzemēs, traucē atrast darbu Latvijā, ir iespēju trūkums ierasties uz darba pārrunām klātienē, ko uzsvēra 55% aptaujāto. Vienlaikus 26% par šķērsli uzskata pašu augstās prasības, bet 23% norādīja, ka darba devēji nelabprāt pieņem darbā ārvalstīs dzīvojošos.
Vienlaikus par papildu iemesliem, kas emigrantiem apgrūtina darba meklējumus Latvijā, ir zaudēti kontakti, darba devēju nelabvēlīgā attieksme pret pārrāvumiem profesionālajā darbībā, gatavības trūkums pārtraukt ārvalstīs jau esošās darba attiecības, kā arī gatavības trūkums sākt darba gaitas uzreiz pēc atgriešanās Latvijā, jo sākotnēji reemigrantiem ir vēlme vispirms kārtīgāk izzināt un iepazīt situāciju Latvijas darba tirgū.
Meklējot darbu Latvijā, 84% diasporas pārstāvju galvenokārt to dara internetā, savukārt 5% nezina nevienu darbā iekārtošanas portālu. Vienlaikus 45% no aptaujātajiem atraduši darbu Latvijā, izmantojot portālus.
Aptaujātie reemigranti pētījuma laikā norādīja, ka Latvijā pieejamajos darbā iekārtošanas portālos ne vienmēr ir viegli orientēties un tajos nav pieejama pietiekama informācijas par darba iespējām Latvijā, kā arī tādiem darba aspektiem kā atalgojums, iespējas darba interviju veikt attālināti, uzsākt darbu vēlāk u.c. faktori
Atbilstoši aptaujai, 45% atzina, ka zina par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbā iekārtošanas portālu un 26% norādīja, ka tā ir otrā labākā darbā iekārtošanai veltītā interneta vietne aiz cv.lv. Vienlaikus NVA portāls reti palīdzējis reemigrantiem atrast darbu Latvijā, jo bieži vien ārvalstīs dzīvojošajiem ir nepareizs priekšstats un nepietiekama informācija par to.
Vērtējot pieredzi citviet pasaulē, LU DMPC direktore skaidroja, ka vairākās valstīs ir izveidoti portāli, kas vērsti uz darbinieku piesaisti no diasporām vai ārvalstīm kopumā. Minētos portālus parasti izveidojušas pašas valstis vai nevalstiskā sektora organizācijas. Tomēr Latvijā uz diasporu orientētu portālu nav, uzsvēra Mieriņa.
Kā piemērus minētajām interneta vietnēm viņa minēja Igaunijas portālu workinestonia.ee, workinlithuania.lt, kā arī līdzīga veida portālus Bulgārijā un Polijā, kuros papildu informācijai par darba iespējām pieejama informācija par iespējām pārvākties uz konkrēto valsti, pieejamajiem veselības pakalpojumiem, izglītības iespējām, sociālajiem pabalstiem u.c.
Atbilstoši pētījuma rezultātiem, lielākā daļa ekspertu, reemigrantu un darba devēju uzskata, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot atsevišķu portālu, kurā diasporas pārstāvjiem publiski pieejama informācija par darba iespējām Latvijā. Tomēr ir arī daļa, kas uzskata, ka vajadzētu attīstīt esošos risinājumus.
Piemēram, 44% reemigrantu vēlētos redzēt darba iespējas Latvijā kā atsevišķu sadaļu interneta vietnē, kas veltīta tieši reemigrantiem, bet 42% vēlētos, lai tiktu izveidots atsevišķs darbā iekārtošanas portāls emigrējušajiem latviešiem. Savukārt 37% aptaujāto par piemērotu uzskatītu informācijas izplatīšanu sociālajā tīklā Facebook. Maza aptaujāto daļa norādīja, ka tos apmierinātu reemigrantiem izveidota sadaļa NVA vai Latvija.lv interneta vietnēs.
Kā uzsvēra Mieriņa, mājaslapa, kas veltīta darba piedāvājumiem ārvalstīs dzīvojošajiem diasporas pārstāvjiem, sniegtu skaidru signālu, ka darba devējs Latvijā novērtēs valstspiederīgo gūto pieredzi ārzemēs, kā arī rēķināsies, ka būs jāmaksā lielāks atalgojums. "Tas sūtītu pozitīvu ziņu, ka cilvēki Latvijā ir gaidīti, un varētu pārliecināt atgriezties tos, kas par to vēl domā," sacīja LU DMPC direktore.
Pētījuma Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai mērķis bija noskaidrot, kā veicināt informācijas par darba iespējām Latvijā efektīvu nodrošināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem, un kā savest kopā darba devējus ar speciālistiem, kuri apsver vai pieļauj iespēju atgriezties Latvijā.
Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 reemigrantu, potenciālo reemigrantu un desmit darba devēju padziļinātu interviju rezultāti, kas īpaši noderīgi varētu būt darba devējiem, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.