Tostarp viņa norādīja, ka kultūras pasākumu apmeklētāji visbiežāk izvēlējušies teātra izrādes (33%), kā arī dažādus ar kultūru saistītus masu pasākumus (28%). Salīdzinoši bieži pētījuma dalībnieki norādījuši, ka ir gājuši uz populārās mūzikas, rokmūzikas koncertiem (25%), kā arī muzejiem (23%).
Pētījumā aptaujātie bija aicināti arī norādīt, kādi ir viņu brīvā laika pavadīšanas paradumi, tostarp 73% iedzīvotāju atzinuši, ka visbiežāk skatās televizoru, bet 49% dodas atpūsties dabā. Salīdzinoši bieži pētījuma dalībnieki arī norādījuši, ka brīvajā laikā izvēlas iet ciemos (35%), lasīt grāmatas (32%), izklaidēties internetā, spēlējot datorspēles (30%), strādāt dārzā (29%) vai pavadīt laiku ar bērniem (28%).
Lūgti atbildēt, kas viņiem visvairāk traucē apmeklēt kultūras pasākumus biežāk, nekā vēlētos, 43% aptaujāto kā iemeslu minējuši aizņemtību un laika trūkumu, bet naudas trūkumu minējuši 40%. Vienlaikus 12% respondentu atbildējuši, ka kultūras pasākumus jau apmeklē pietiekami daudz, bet 7% atzinuši, ka viņus tie vispār neinteresē. 2018.gadā aptaujātie krietni biežāk nekā pirms trim gadiem norādījuši, ka neapmeklē kultūras pasākumus tāpēc, ka Latvijā trūkst interesantu pasākumu - 2015.gadā šādu atbildi sniedza 7% respondentu, bet 2018.gadā - 11%.
Aicināti nosaukt jomas, kuras būtu jāatbalsta no valsts budžeta, pētījuma dalībnieki kā primāros atzinuši nacionālas nozīmes tradicionālos kultūras pasākumus (66%) un bērnu interešu izglītību kultūras jomā (56%). Vienlaikus 37% aptaujāto pauduši uzskatu, ka finansējumu no valsts budžeta vajadzētu piešķirt dažādu kultūras pasākumu, svētku un festivālu rīkošanai Latvijā, 21% aptaujāto atzīmējis, ka no valsts budžeta vajadzētu finansēt līdzdalību kultūras pasākumos ārpus Latvijas, bet 4%, ka neviena no kultūras jomām nebūtu jāatbalsta no valsts budžeta.
Savukārt, lūgti norādīt, cik naudas vidēji mēnesī tērē kultūras pasākumiem, 32% atzinuši, ka kultūras pasākumiem naudu netērē vispār, 17% aptaujāto norādījuši, ka tērē vidēji līdz septiņiem eiro mēnesī, un tikpat daudz iedzīvotāju norādījuši, ka tērē vidēji 15-28 eiro mēnesī.
Pētījuma dati atklāj, ka ikdienā grāmatas lasa 48% aptaujāto vīriešu un 70% sieviešu. Turklāt liela atšķirība vērojama arī izlasītajā apjomā - pēdējā pusgada laikā 27% sieviešu izlasījušas trīs līdz 10 grāmatas, kamēr starp vīriešiem trīs līdz 10 grāmatas pēdējā pusgada laikā izlasījuši 14%, savukārt vairāk par 10 grāmatām izlasījuši 7,3% aptaujāto sieviešu un 2,4% aptaujāto vīriešu.
"Sievietes ir dāsnākas, atvēlot grāmatu lasīšanai ne tikai savu laiku, bet arī finansiālos līdzekļus, - 40% daiļā dzimuma pārstāvju dod priekšroku grāmatu iegādei grāmatnīcās, internetā un citviet. Jāpiemin, ka arī bibliotēku popularitāte nav kritusies un 34% sieviešu, meklējot sev interesējošo lasāmvielu, tās apmeklē regulāri," piebilda Lapsa.
"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.