Saskaņā ar tiem sagaidāmais darba mūža ilgums Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā, bet lielāks nekā Lietuvā. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā - 34,8 gadi.
Eurostat dati liecina, ka visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), kam seko Nīderlande (39,9 gadi), Dānija (39,2 gadi), Lielbritānija (38,6 gadi) un Vācija (38 gadi).
Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).
Visās ES dalībvalstīs, izņemot Lietuvu sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija īsāks nekā vīriešiem.
Pērn Latvijā sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija 35 gadi, bet vīriešu - 35,4 gadi. Igaunijā tas bija attiecīgi 36,4 un 37,6 gadi, bet Lietuvā - 35,1 un 34,5 gadi.
2015.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu sagaidāmais darba mūža ilgums ir pieaudzis visās ES dalībvalstīs. Lielākais pieaugums reģistrēts Maltā (+5,1 gads), Ungārijā (+4,2 gadi), Luksemburgā (+3,1 gads), Igaunijā (+3,0 gadi), Lietuvā (+2,9 gadi). Latvijā pieaugums bijis par 2,1 gadu, bet vismazākais tas bijis Dānijā (+0,2 gadi), Portugālē (+0,3 gadi) un Īrijā (+0,4 gadi).
ES sagaidāmais darba mūža ilgums pērn bija 35,4 gadi, kas ir par 1,9 gadiem vairāk nekā 2005.gadā. Desmit gadu laikā sagaidāmais darba mūža ilgums sievietēm ES ir pieaudzis straujāk - par 2,6 gadiem - un pērn bija 32,8 gadi. Savukārt vīriešiem šis rādītājs pērn bija 37,9 gadi, kas ir par 1,2 gadiem vairāk nekā 2005.gadā.
Sagaidāmais darba mūža ilgums ir gadu skaits, kuru, kā gaidāms, persona 15 gadu vecumā savas dzīves laikā pavadīs aktīvajā darba tirgū kā nodarbināta persona vai kā bezdarbnieks. Tā aprēķināšanā tiek izmantoti gan demogrāfijas, gan darba tirgus dati.