Kopumā janvāra sākumā Latvijā ārpusģimenes aprūpē bija 7281 bērns, no kuriem bērnunamos dzīvoja 1429 bērni.
Savukārt 585 audžuģimenēs kopumā dzīvoja 1232 bērni, kurus šīs ģimenes ir pieņēmušas uz laiku, līdz bērns varēs atgriezties savā bioloģiskajā ģimenē vai arī tiek adoptēts. Blaževiča gan norādīja, ka audžuģimeņu skaits Latvijā nav pietiekams.
Kopumā Latvijā audžuģimeņu pārklājums nav līdzvērtīgs. Ja Rīgā un Kandavas novadā ir aptuveni 60 audžuģimenes, tad citos novados nav nevienas. Daudzos Latvijas novados ir tikai 1-5 audžuģimenes, informēja Blaževiča.
Aptaujājot kopumā 417 audžuģimenes, secināts, ka lielā daļā ģimeņu ir pieņemti bērni ar dažādām grūtībām, piemēram, aptuveni pusei audžuģimeņu pieņemto bērnu ir runas traucējumi, kāda hroniska saslimšana vai garīga rakstura traucējumi. Tāpat šiem bērniem ļoti bieži ir saskarsmes grūtības, un viņiem ir grūti veidot attiecības ar citiem cilvēkiem.
Lielākā daļa audžuģimeņu arī norāda, ka nepieciešamas lielākas finansiālās, materiālās un sociālās garantijas. Tāpat audžuģimenes vēlētos saņemt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus un palīdzību juridiskos jautājumos. Blaževiča arī norādīja, ka sociālo garantiju ieviešana stimulētu jaunu audžuģimeņu rašanos.
Nodibinājuma vadītāja arī stāstīja, ka 55% audžuģimeņu būtu gatavas specializēties un audzināt bērnus ar specifiskam vajadzībām, piemēram, dažāda veida grūtībām, tos, kuri cietuši no vardarbības, un tamlīdzīgi.
Pētījuma autori aicina apsvērt vairākus audžuģimeņu specializācijas veidus, piemēram, koncentrējoties uz bērna vecumu, veselības stāvokli, uzvedības un mācīšanās problēmām vai bērna traumatisko pieredzi.
Savukārt, kā norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība), audžuģimenēm nepieciešama ne tikai sociālā palīdzība, bet arī izglītošana, lai ģimenes zinātu, kur vērsties pēc palīdzības. Labklājības ministrija izskata iespēju ieviest mentorus arī audžuģimenēm.
Bez jau minētā ministrs stāstīja, ka iecerēts pakāpeniski palielināt atlīdzību audžuģimenēm. Viņš arī norādīja, ka jāpilnveido atbalsta sistēma audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un pašiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Tam būtu nepieciešami pieci miljoni eiro.
Pasākumā ar savu pieredzes stāstu dalījās arī audžumamma Inese Meirāne. Savukārt Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone pateicās visām audžuģimenēm, kā arī izteica nožēlu, ka tik daudziem maziem bērniem nākas dzīvot bērnunamos.
un
Anna