Pētījuma autori kopumā piedāvā prioritāri asfaltēt 31 ceļu posmu 263 kilometru garumā, kas būtiski uzlabos sasniedzamību ap 28 600 iedzīvotāju (vidēji 109 cilvēkiem vienā kilometrā).
Pēc "Karšu izdevniecības Jāņa sēta" aprēķiniem tikai 28% valsts, pašvaldību un Latvijas valsts mežu (LVM) ceļu ir ar melno jeb asfaltbetona segumu. Valsts ceļu vidū šis rādītājs ir 51%. Visi galvenie autoceļi ir ar melno segumu, bet reģionālo autoceļu vidū asfaltētie ceļi ir 82,5%, vietējo autoceļu vidū - tikai 20,9%. Tāpat Latvijā vēsturiski veidojusies situācija, ka valstī ir neproporcionāli pret iedzīvotāju skaitu blīvs autoceļu, to skaitā valsts autoceļu, tīkls, kas nozīmē, ka ir rūpīgi jāizvēlas, kurus autoceļus asfaltēt prioritāri.
Pētījuma autoru mērķis bija noskaidrot asfaltējamo ceļu optimālos posmus, kam blīvi apdzīvotās vietas būtu jāpieslēdz asfaltēto autoceļu tīklam un jāsavieno tās ar tuvāko attīstības centru vai citu pilsētu, kur ir potenciāls, arī samazinoties iedzīvotāju skaitam, vidējās izglītības pakalpojumu saglabāšanai. Metodikā tika atlasītas tās apdzīvotās vietas, kur iedzīvotāju skaits (pēc autoru aprēķiniem, balstoties uz 2011.gada tautas skaitīšanas datiem) pārsniedz 100, kas nav pievienotas kopējam valsts asfaltēto autoceļu tīklam un kuras no tā šķir vismaz divi kilometri.
Kopumā ir 126 vietas ar vismaz 100 iedzīvotājiem, kas nav pieslēgtas asfaltēto ceļu tīklam. Lielākās no tām ir Misa (779 - 2011. gadā), Indra (626), Ļaudona (562), Svitene (532) un Pampāļi (526). Tāpat tika aplūkotas lielākās apdzīvotās vietas, kas ir pieslēgtas asfaltēto ceļu tīklam, taču ne pa taisnāko ceļu savienotas ar tuvāko attīstības centru.
Ņemot vērā nepietiekamo finansējuma apjomu, kāds valstī pieejams jaunu ceļa posmu asfaltēšanai, izvērtējumā galvenais mērķis bija piedāvāt uzlabot ceļu tīklu tā, lai pēc iespējas izdevīgāk, proti, noasfaltējot mazāk kilometru grants ceļa, tas būtu vislielākajam cilvēku skaitam, tāpēc nozīmīgs rādītājs bija iedzīvotāju skaits uz asfaltējamā ceļa posma kilometru. Iedzīvotāju skaita aprēķinā tika iekļauti tie iedzīvotāji, kuriem šī ceļa posma asfaltēšana uzlabotu dzīves kvalitāti - ne tikai tie, kuri dzīvo apdzīvotajās vietās, kas tagad tiks pieslēgtas asfaltēto ceļu tīklam, bet arī apkārtnes iedzīvotāji, kam šis ceļš ir vai būs visizdevīgākais nokļūšanā uz noteiktu galamērķi.
Kā augsts rādītājs tika novērtēts 70 iedzīvotāju uz asfaltējamo kilometru, tāpēc asfaltēšanai ir izvēlēti tie ceļa posmi, kur šis rādītājs ir pārsniegts. Visaugstākais tas bija Indras-Krāslavas (276) un Kalnciema-Jelgavas (219) maršrutā.
Pētījuma autori apzinās valsts ierobežotos naudas līdzekļus, tāpēc mērķis bija rast kompromisu starp laika ziņā izdevīgāko ceļa posmu un ceļu, kur asfaltējamais posms ir īsāks, kā arī tehniski vienkāršāk asfaltējams. Tā Ļaudonas gadījumā taisnākais ceļš uz Madonu ir ceļš V841 (caur Lazdonu), taču tā asfaltējamais posms būtu par 4,1 km garāks, kā arī reljefa dēļ šis ceļš ir sarežģītāk asfaltējams nekā autoceļš P82.
Pa grants ceļu pārvietošanās arī normālos laika apstākļos ir lēnāka nekā pa asfaltētu ceļu, tāpēc pētījuma autori novērtēja arī laika ieguvumu, ko dos noteiktā ceļa posma noasfaltēšana. Vislielāko ieguvumu ceļa asfaltēšana dos maršrutos Lestene-Dobele (9,7 minūtes jeb par 30% ātrāk) un Liepna-Alūksne (5,8 minūtes jeb 15,7% ātrāk). Dažos gadījumos (Bukaiši, Kurmene, Pāce) ceļa asfaltēšana acīmredzamu laika ieguvumu nedod, taču asfalta segums garantē, ka šie posmi būs braucami faktiski vienādā ātrumā neatkarīgi no gadalaika un laikapstākļiem, ko nevar sacīt par grants segumu. Līdz ar to, ja arī vasarā ceļā pavadītais laiks nemainītos, taču, piemēram, atkušņa periodā ceļā pavadītais laiks uzlabotos ievērojami.
Pētnieki uzsvēra, ka tāpat jāņem vērā, ka asfaltēto ceļu pieejamība samazina transporta līdzekļu uzturēšanas izmaksas un paaugstina apkārtnes iedzīvotāju komforta līmeni, risinot putekļu problēmu. Līdz ar iedzīvotāju skaitu uz kilometru tika ņemti vērā arī tādi papildu faktori kā tas, vai apdzīvotajā vietā ir reorganizējama mācību iestāde, vai tas ir pagasta centrs, vai vietai ir kultūrvēsturiska/tūrisma nozīme. Piemēram, autoceļa P41 asfaltēšana no Liepnas uz Alūksni būs nozīmīga Mālupes pamatskolas slēgšanas un Liepnas internātpamatskolas potenciālās slēgšanas, kā arī Liepnas vidusskolas reorganizācijas dēļ. Savukārt Lestenes pieslēgšana autoceļam A9 uzlabos tādu valsts mēroga kultūrvēsturisku objektu kā Lestenes luterāņu baznīca un Lestenes brāļu kapi sasniedzamību, skaidrots pētījumā.
Izvēloties noteiktos ceļu posmus, iespēju robežās tika mēģināts uzlabot apdzīvoto vietu sasniedzamību ne tikai no reģionālajiem attīstības centriem, bet arī no tuvākās pilsētas, kur izvietota reģionālā slimnīca. Tāpat mēģināts ievērot iedzīvotāju gadu gaitā veidotās tradicionālās saiknes ar attīstības centriem, kas ne vienmēr ir tuvāki. Pētnieki arī analizējuši skolēnu izvietojumu, kā arī esošās un skolu tīkla reorganizācijas ietekmētās potenciālās plūsmas uz mācību iestādēm, īpaši vidusskolām. Pētījumā ņemta vērā esošā kopējā un kravas autotransporta intensitāte, analizēts mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš kā iedzīvotāju reālās klātbūtnes rādītājs, analizēts uzņēmumu elektroenerģijas patēriņš kā viens no saimnieciskās aktivitātes rādītājiem. Papildus analizēts sabiedriskā transporta tīkls, autobusu aizpildījums un pārvietošanās ātrums.