Pētījumā, aptaujājot bērnu psihologus un sociālos pedagogus, secināts, ka visbiežāk bērnu emocionālo labklājību negatīvi ietekmē vecāku konflikti - 85%, vecāku atkarības - 78%, kā arī 67% gadījumu speciālisti norādījuši, ka bērnu emocionālo labklājību ietekmē vecāku izvēlētais audzināšanas modelis, proti, nekonsekvence abu vecāku starpā, kas izpaužas dažādu audzināšanas metožu pielietošanā.
Kā, prezentējot pētījumu, stāstīja Latvijas Universitātes Psiholoģijas studiju programmas doktorants Edmunds Vanags, visbiežāk bērnu problēmu risināšanā sadarbībā ar speciālistu iesaistās māte - 28% gadījumu. 13% gadījumu problēmas risināšanā iesaistās skolotājs, 12% - vecmāmiņa, bet tikai 11% - bērna tēvs.
Kā sacīja Vanags, bērna emocionālās un uzvedības problēmas visbiežāk pirmie pamana skolotāji - 36% gadījumu, kam seko paši speciālisti - 21% gadījumu, cits skolas darbinieks - 15% gadījumu, bet vecāki savu bērnu pie speciālista pirmie aizved tikai 13% gadījumu. Pēc speciālistu novērojumiem, bērni vēršas pēc speciālistu palīdzības 5% gadījumu.
Pētnieks norādīja, ka visbiežāk bērniem emocionālas grūtības rada vecāku emocionālā un verbālā agresija, kā arī mīlestības neizrādīšana. Tāpat grūtības bērniem rada tas, ka vecāki izturas negatīvi, savā starpā konfliktē un bērnus neuzklausa. Grūtības rada arī jau minētā nekonsekvence bērna audzināšanā. Vanags atzīmēja, ka vecākiem trūkst izpratnes par pozitīvām audzināšanas metodēm.
Speciālisti norāda, ka pirmais šķērslis atbalsta sniegšanai bērnam ir vecāku pasivitāte un problēmas ignorēšana. Pēc speciālistu novērojumiem, 70% vecāku neapzinās savas iesaistīšanās nozīmi, 66% vecāku aizbildinās ar to, ka viņiem nav laika, bet 47,3% - neredz vajadzību iesaistīties.
Savukārt pašiem bērniem problēmas ģimenes attiecībās rada dusmu uzplūdus, izraisa zemu pašnovērtējumu, bērni sāk lietot atkarību izraisošas vielas, sāk kavēt skolu, pasliktinās sekmes, viņiem ir grūti koncentrēties, rodas depresivitāte.
Vanags uzsvēra, ka no lielākas vecāku iesaistes bērnu problēmu risināšanā iegūtu gan vecāki, gan viņu atvases. Bērni vairāk izjustu atbalstu, atgūtu uzticību ģimenei, viņiem uzlabotos sekmes. Savukārt vecāki mainītu savus dzīves apstākļus un paradumus, sāktu ārstēt atkarības problēmas, ja tādas ir, kļūtu motivētāki un meklētu palīdzību.
Pētījums veikts šī gada oktobrī, aptaujājot 182 skolu psihologus un sociālā atbalsta speciālistus no Rīgas un Latvijas reģioniem.