Viņa skaidroja, ka Latvijas sabiedrība šogad ir tikusi pie 11.Saeimas, kas vairāk par iepriekšējo baidās no iedzīvotājiem, kuru lielākā mērā uztrauc reputācijas jautājums un kurā strādājošie deputāti vairāk komunicē ar sabiedrību, piemēram, caur portālu gudrasgalvas.lv, kā arī argumentē pieņemtos lēmumus.
Kažoka gan atzina, ka publiskajā telpā izskanējusī kritika par jaunā parlamenta darbību ir daļēji pamatota, it sevišķi tāpēc, ka Saeima "ir sačakarējusi integrācijas jautājumu", kur iepriekš bija gūti panākumi, un tāpēc, ka tautas kalpiem ir vēl daudz iespējas paaugstināt savu profesionalitāti.
Pētniece uzskata, ka arī 11.Saeimā ir ievēlēti daudzi "nejauši" deputāti, kuriem pie rūpīgākas atlases no vēlētāju puses - liekot plusiņus labākajiem un izsvītrojot neatbilstošus kandidātus - tur nevajadzētu būt. Taču arī šie tautas kalpi neuzdrošinās balsot "klaji bezprincipiāli", jo nevar vairs cerēt, ka nākamajās vēlēšanās viņi atkal iekļūs parlamentā, pateicoties kāda oligarha priekšvēlēšanu kampaņai piešķirtajai naudai, norādīja pētniece.
Starp politiķiem vislielākā ieguvēja ir nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēzemei un brīvībai/LNNK, kura ir iekļuvusi valdībā un var turpināt viena nacionālā jautājuma proponēšanas jeb atbalstīšanas politiku, nevienam koalīcijas partnerim necenšoties to pārtraukt, piebilda Kažoka.
LETA jau ziņoja, ka šoruden notika Saeimas ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad tauta referendumā nobalsoja par 10.Saeimas atlaišanu. Šo referendumu īsi pirms prezidentūras termiņa beigām iniciēja tā brīža Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš atkārtoti netika pārvēlēts Valsts prezidenta amatā, tāpēc pēc prezidentūras beigām izveidoja Zatlera reformu partiju, kas tika ievēlēta 11.Saeimā, tomēr jau pirms pirmās 11.Saeimas sēdes no Zatlera reformu partijas atšķēlās seši jaunievēlētie deputāti.