Pētniece: Latvijas politikā populisms nav izplatīts un veiksmīgs

Pētniece norādīja, ka, viņasprāt, šobrīd Latvijā ir tikai viena viņas akadēmiskajai izpratnei par populismu atbilstoša partija - Artusa Kaimiņa vadītā KPV LV. Tomēr, pēc pētnieces domām, šī partija nešķiet pārlieku veiksmīga, jo kopumā Latvijā "anti-elitārisms" un tautas centriskums nav izplatīta doma. Atsaucoties uz pasaules politikas vēsturi, pētniece arī norāda, ka populisms politikā nav ilgdzīvojošs, jo brīdi, kad partija uzvar vēlēšanās un izveido valdību, tā ir spiesta zaudēt daļu no savas populistiskās būtības.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts un grāmatas līdzredaktors Artis Pabriks uzskata, ka politika bez populisma nevar eksistēt. "Nav politikas bez populisma, gluži kā nav zupas bez garšvielām," norādīja Pabriks, turpinot salīdzinājumu, ka zupu bez garšvielām ēdīs tikai retais. Politiķis norāda, ka populisms ir klātesošs ikdienā un visi politiķi ir populisti – jautājums nav "melnbalts", bet svarīgi, cik daudz tas ir klātesošos. "Jā, ir baktērijas, bet tas ir normāls daudzums," ar cilvēka ķermeni politikas sistēmu salīdzināja politiķis, piebilstot, ka populisms ir atrodams arī nevalstiskās organizācijās un citos "aktieros", kas ikdienā iesaistās politikas veidošanā.

Viņš piekrita, ka, iespējams, Latvijā nav īsti populistisku partiju, bet tomēr katrā partijā ir nelielas iezīmes, kā piemērus minot dažādas reģionālās partijas. Pabriks kā risku saskata arī politkorektumu, kas var likt izvairīties no diskusiju tēmām un tādējādi traucēt  debatēm demokrātijā.

Eksperti grāmatas prezentācijā arī norādīja, ka, runājot par starptautiskajiem jautājumiem, ir svarīgi atcerēties arī lokālos problēmjautājumus. 

Viens no grāmatas uzdevumiem bija izsvērt teorētisko pieeju populismam, norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, skaidrojot, ka nepieciešams izprast šo terminu - "populisms", kas pēdējos gados ir iekļuvis sarunvalodā. Ne vienmēr viss, kas ir saistīts ar populismu, ir slikts. Jāatceras, ka dažkārt populisms var dot kaut ko labu - parādīt grupas, kas nav redzamas ikdienas politikā. Tas var palīdzēt pārbaudīt demokrātiskās sabiedrības spēku. Tomēr Kudors arī norādīja, ka oficiālā Krievijas politika arī ir saistīta ar dažādām populismam kustībām, jo tās ir netieši izdevīgas, lai vājinātu ES un ASV sadarbību, lai vājinātu Eiropas Savienību. Viņš gan norādīja, ka to neizdarīja Krievija, bet tas bija Krievijas interesēs, un trešā dimensija ir sašķelt sabiedrību valstu iekšienē. 

Politikas konsultants un pētnieks Florians Hartlebs norādīja, ka daudzas Eiropas valstis saskaras ar populismu. Tāpat eksperts vērsa uzmanību uz mediju darbu, kā piemēru minot satraukumu par Vācijas nedienām, veidojot koalīciju, kas tiek reprezentēts kā drauds demokrātijai, lai gan ir pilnīgi normāls demokrātisks process. 

Populisms ir izplatījies mediju un ekonomikas jomā. Mediju populisma, kuru grāmatā apskata autore Anda Rožukalne, galvenā iezīme ir ekonomisku interešu realizācija, nevis reālās sabiedrības intereses. Populistisku ziņu izplatīšana medijos, piemēram, ir ietekmējusi Brexit balsošanas rezultātus Lielbritānijā. Populistisks komunikācijas stils, kas ietver emocionālu komunikāciju un provokāciju, kā arī negatīvu retoriku pret oponentu, tiek popularizēts no mediju puses, jo asi izteikumi piesaista plašāku patērētāju auditoriju, secināts grāmatā.

Hartlebs arī atsaucās uz Krievijas interesēm, skaidrojot, ka lielvalsts mēdz izmantot sociālos tīklus, lai atbalstītu dažādas populistu kustības daudzviet pasaulē. Viņaprāt, arī parastajām partijām un valstu pārvaldēm ir jāapzinās sociālo mediju iespējas un riski, lai ar tiem strādātu tikpat veiksmīgi kā Krievija. 

Rakstu krājuma tapšanā ir piedalījušies pētnieki no Latvijas, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Grieķijas un ASV.