Piesārņojums ar dažādām toksiskajām vielām ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajām vides problēmām mūsdienās. Šobrīd vidē cirkulē simtiem tūkstošu toksikantu un katru gadu šim skaitam pievienojas vairāki simti jaunu savienojumu. Ūdenī nonākošās ķīmiskās vielas vai nu sadalās, vai arī nepakļaujas biodegradācijai. Daļa no šīm vielām bioakumulējas dzīvajos organismos.
Fastac ir izteiktas repelentās (atbaidošās) īpašības. Atkarībā no devas klimatiskajiem apstākļiem un kaitēkļu invāzijas Fastac var aizsargāt augus pat līdz trim nedēļām. Alfa-cipermetrīns ir ķīmiskais savienojums - ātras iedarbības neirotoksīns. Eko-toksikoloģiskajos pētījumos par pesticīdu ietekmi uz lašveidīgo zivju izdzīvotību un asins sastāva izmaiņām tika izmantota akvakultūrā plaši pielietota zivju suga - varavīksnes forele.
Akūtie testi parādīja, ka gadījumos, ja Fastac darba šķīdums tiek izsmidzināts uz lauka dīķa tuvumā, tad, šādam šķīdumam nonākot ūdenstilpē, izsmidzināšanas koncentrācija (0,00031 ml/l) var izsaukt masveida zivju bojāeju dažu stundu laikā.
Samazinoties šķīduma koncentrācijai, samazinās arī zivju bojāeja. Pie šķīduma koncentrācijas zemākas par 0,000019 ml/l testa zivis - varavīksnes foreļu mazuļi - izdzīvoja visu pētījuma laiku. Minētais insekticīds biodegradējas vidē, un, ja zivis pirmo pāris diennakšu laikā nav gājušas bojā, domājams, ka tās spēs izdzīvot, taču nav skaidrs par Fastac hronisko ietekmi uz zivīm un to pēcnācējiem.
Pētījumi parādīja, ka Fastac nokļūšana ūdenī pat nelielās koncentrācijās būtiski ietekmē zivju dzīvotspēju un uzvedību atkarībā no koncentrācijas. Veiktajā pētījumā Fastac klātbūtnē visām zivīm novēroja apetītes zudumu, turklāt dažas stundas pirms bojāejas tās pilnībā atteicās no barības. Zivju uzvedībā tika novērota depresivitāte, kas mijās ar īslaicīgām hiperaktivitātes pazīmēm. Jo lielāka Fastac koncentrācija, jo straujāk attīstījās uzvedības traucējumi un klīniskās pazīmes bija labāk izteiktas.
Eksperimentos, analizējot Fastac ietekmi uz testa zivju hematoloģiskajiem rādītājiem, redzams, ka forelēm eritrocītu skaits visās pētījuma grupās ir būtiski samazināts, salīdzinot ar kontroles grupu.
Zinātniskās pētniecības institūti pasaulē daudzu gadu izmēģinājumu rezultātā ir ieteikuši sanitārās aizsardzības zonu - divi kilometri no upju un ezeru ūdens līnijas. Šīs rekomendācijas attiecas uz visām ūdenskrātuvēm, kurās dzīvo zivis un vēži.
Projektu Jaunas zinātniskās grupas izveide akvakultūras tehnoloģiju modernizēšanai īsteno DU, tā sadarbības partneris ir LHEI. Zinātnes virzieni, kuros paredzēta projekta īstenošana, ir vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas.
Projekta kopējais budžets - 420 009 eiro, tai skaitā ESF finansējums - 378 554 eiro jeb 90,13% no projekta attiecināmajām izmaksām. Projekts noslēgsies 2015.gada 31.augustā.