Pieejami nepieejamā pilsētvide

Varu piekrist, ka cilvekiem ar ipasam vajadzībam ir problēmas iekļūt daudzās publiskas vietās. Man draudzene ir jau desmit gadus ratiņkrēslā, tāpēc zinu par ko ir runa. pat Rīgas domes ēkā Rātslaukuma nevar iekļūt bez vismaz divu cilvēku palīdzības. Labie piemeri ir Rīgas birža un Jūrmalas mākslas muzejs, kas ir draudzīgi. Tajā pat reizē zinu arī otru medaļas pusi, kad ar "Apeirona" cilvēkiem manipulē konkurenti un negodīgi cilvēki, kas tos uzkūda rakstīt visadas žēlabas arī par jauniem arhitektūras obkjektiem, lai gan tur arhitekti maksimali cenšas ieverot cilvēku ar īpašām vajadzībam prasības. Bet celtniecības budzets ir kads viņš ir. Tā absurdi izklausas "Apeirona" prasība jaunizbūvētā sociālā mājā Pardaugavā uzstādīt pie mājas domafonu (ratiņkrēsla sēdoša cilvēka sejas līmenī). Sociala maja paredzētas gados veciem cilvēkiem nevis invalīdiem. .Ko tad gados veciem cilvekiem pie tā domafona būs jāmetas četrāpus? Arī prasība uzstādīt tad divus domafonus divos dazādos līmeņos neiztur kritiku.

Es ļoti daudziem no šejienes komentētājiem ieteiktu pirms runāt nedaudz padomāt - arī par to, kas var notikt ar pašiem vai tuviniekiem. Man pašai tēvs pirms diviem gadiem nokļuva ratiņkrēslā un es papilnam esmu izbaudījusi to, ka jebkura iziešana no mājas - pie ārsta, uz iestādēm, par tādām ekstrām kā teātris pat nedomājot, ir pārvērtusies par milzīgi plānojamu, fizisku spēku un nervus paģērošu akciju. Bet šiem cilvēkiem nav jāpārvēršas par dzīviem miroņiem, kas ir ieslēgti savos dzīvokļos. Pat ja tas daudziem šķiet ļoti ērti - tā teikt, lai nerādās acīs un neapgrūtina ar kaut kādām tur uzbrauktuvēm.

Lielā jezga ap "pieejamību" izskatās samērā aizdomīgi. Es rūpīgi vēroju slīpo uzbrauktuvi pie vienas provinces pilsētas VID nodaļas. Uzbūvēta PAREIZI. Tādā leņķi, lai braucot ar ratiņkrēslu braucējs neapkrīt augšpēdus. BET. lai šādā pareizā leņķi uzbūvētu ir vajadzīgs tik daudz vietas, cil aizņem normāls trolejbuss. Vai visur ir tik daudz vietas? Ja nav, tad - lūdzamie, nepakļaujieties šim invalīdu draugu reketam un nebūvējiet stāvās slīpnes, jo pa tām ar krēslu var uzbraukt tikai atmuguriski, ko spēj vienīgi sportiski indivīdi. Minētā VID ēka ar to labo slīpni... nekad neesmu redzējis tur braucam nevienu invalīdu, jo vienīgā pilsētas invalīde, kam VID ir nepieciešams labi tiek galā ar interneta starpniecību. So, kam īsti izdevīga ir šī jezga ar "pieejamību"? Vai tie nav celtniecībā un visādu mistisku ierīču ražošanā iesaistītie ļaudis, kuri paši brauc ar BMW X5 un X6? mistisko ierīci varat apskatīt šīs pašas pilsētas kutūras namā , tās tur ir divas. Ja izdodas ierīci iedarbināt, tad trešajā stāvā tā nokļūst 20 minūšu laikā. Forši, vai ne? Izrā'das parasts lifts izmaksājot uz pusi lētāk...

Šajā gadījumā SEB banka ir viena no tām nedaudzajām bankām, kas tomēr ne tikai domā par pieejamu vidi, bet arī dara, lai pieejamība būtu. Sadarbībā ar SEB esam uzlabojuši vidi vairākās filiālēs, kas ir ārkārtīgi laba tendence. Katram jau ir jāsāk ar sevi ar savu darba vietu. Ja valsts iestādes ir kūtras, td sadarbībā ar SEB ir parādījusi, ka izmaiņas ir iespējamas!

Piebilde. Maz kas ir zināms par telpu audio pieejamību. Vairāk informācijas ir angļu valodā (meklēt audioaccessibility), bet latviski gandrīz nekā. Stacijās un lidostā ir slikta akustika, pa skaļruņiem teikto informāciju nevar saprast, bet tablo, kur šī informācija tiktu dublēta vizuāli, nav (ja neskaita pienākšanas un atiešanas sarakstus). Vācijas un Austrijas pilsētās uz katra ielas stūra ir norādes uz tuvāko „eizenbāni” vai metro (U-Bahn). Bet, vai Rīgā, braucot pa Brīvības ielu, katrs zina, kur jānogriežas, lai nokļūtu Zemitānu, Čiekurkalna vai Juglas stacijās? Braucot pa Vienības gatvi, pareizi pratīsiet atrast Torņkalnu, Atgāzeni, Turību, Tīraini? Esot Āgenskalnā, ātri atradīsiet Zasulauku? No Maskavas ielas nekļūdīgi nogriezīsities Jāņavārtu, Daugmales, Šķirotavas virzienā? Norādes ielu un māju stūros varētu būt lielākas. Patīkami braukt cauri Polijai, kur mājas adrese un numurs ar lieliem burtiem uzkrāsots uz fasādes un saredzams no liela attāluma. Lielas, pamanāmas, informatīvās plāksnes ir Ventspilī, uzraksti labi saredzami no braucoša automobiļa – nav jākāpj ārā un jāburto. Anglijā tieši tagad, 12.-20. Jūlija, norisinās „Dzirdes cilpas informācijas nedēļa”, bet pie mums lielum lielas vairums cilvēku nemaz nezina, kas tā tāda ir. Medicīnas iestādēs dažreiz trūkst norādes par speciālistu pieņemšanas laikiem, informācijas, kur griezties kāda speciālista atvaļinājuma vai slimības laikā. Cenrādis par pakalpojumiem redzamā vietā ir reti kur! Vairāk informācijas https://twitter.com/Sadzirdi http://lv-lv.facebook.com/pages/Sadzirdilv/705650526131425

Krustojumos pie gājēju pārejām trotuāru apmales ļoti bieži nav līdz ar asfaltu, bet kādi 5cm atstātas. Pats neesmu ratiņkrēslā, bet esmu domājis par to, cik nesaprātīgi mēdz būt būvnieki, gan arī vienaldzīgi ierēdņi, kas objektu pieņem ekspluatācijā...

Nu cik ilgi vēl Latvijā runās, un tikai runās, par ANO konvencijas ievērošanu kas saistās ar vides pieejamību. Kolosālu piemēru valstī nodemonstrēja Ministru kabinets, kad veica kāpņu pakāpienu nomaiņu Brīvības ielā, bet kabineta kancelejas vadītāja norādīja ar ratiņkrēsliem meklēt ieeju ēkā no Tērbatas ielas puses. Vienkārši superkauns par tādiem ierēdņiem, valdību, jāsūta informācija uz ANO.

Pirms pāris dienām atgriezos no Toronto, kur tieši par to padomāju. Resp. par to, ka tur dzīvo saprātīgas būtnes , kas šo, patiesībā vienkāršo, problēmu bez liekas pļāpāšanas racionāli risina, faktiski ir atrisinājušas.

Elizabetes ielas trotuārs gar viesnīcu "Latvija" ir izbūvēts nepieejami