Pieļauj nelielu cenu kāpumu

Paralēli tam inflācijas augšupeju varētu veicināt arī norises pasaules izejvielu biržās, kur pēdējā laikā nedaudz palielinājušās naftas cenas. Šis process varētu būt tikai loģisks, ja ņemam vērā, ka aptuveni pusgada laikā kopš pagājušā gada vasaras melnā zelta cena kritusies vairāk nekā par 50%, sekmējot degvielas un siltumenerģijas cenu samazināšanos Latvijā un krietni pavelkot uz leju arī kopējo inflācijas rādītāju.Finanšu tirgos ierasts, ka pēc straujas cenas lejupslīdes vērojama pozitīva korekcija, un pēdējās norises naftas tirgū nav izņēmums. Laika posmā no janvāra pēdējās dekādes līdz aprīļa pēdējai dekādei Brent naftas cena pasaules tirgū palielinājusies vairāk nekā par 20%, tomēr šā gada aprīlī tā vēl joprojām ir apmēram par 45% zemāka nekā bija pagājušās vasaras augstākajā punktā.Bez norisēm naftas tirgū ir arī citi inflāciju ietekmējošie faktori, piemēram, valūtas kurss. Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs stāsta, ka eiro valūtas kursa turpmāka vājināšanās attiecībā pret dolāru var veicināt cenu kāpumu precēm, kas tiek pirktas dolāros - piemēram, kafijai un tējai. Tas gan nenozīmējot, ka šīs preces noteikti kļūs dārgākas, jo to cenu var ietekmēt arī citi faktori. "Sagaidām, ka pārtikas cenas pasaules biržās šogad kopumā kritīsies nedaudz straujāk nekā pērn, lai gan, rēķinot eiro izteiksmē, tās nedaudz pieaugs. Tam par iemeslu ir aizvadītā gada spējais ražošanas apjomu kāpums. Tas bijis straujāks par pieprasījumu, kā rezultātā izveidojušies lieli krājumi. Tas veicinājis salīdzinoši spēju cenu kritumu šī gada pirmajā ceturksnī. Cenas gada griezumā uz leju spiedušas arī zemākas ražošanas izmaksas lētākas naftas dēļ," situāciju raksturo Swedbank speciālists. Viņš gan izvirza hipotēzi, ka, ražošanas apjomiem samazinoties, nākamgad gaidāma cenu kāpuma atjaunošanās. Semjonovs skaidro, ka cenu kāpumā lomu spēlēs arī vietējie faktori, tajā skaitā izmaiņas regulējamos tarifos un nodokļos. Viņaprāt, būtiskāko devumu patēriņa cenu kāpumā šogad sniegs pēc 1.janvārī veiktās elektroenerģijas tirgus liberalizācijas mājsaimniecībām dārgāka elektrība. Papildus, par aptuveni 0,1 procentpunktu šī gada vidējo inflāciju paaugstinās 1.jūlijā gaidāmā akcīzes nodokļa celšana biežāk pirktajiem alkohola dzērieniem. Pakalpojumu cenu mērenu pieaugumu turpinās veicināt algu kāpums.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 30.aprīļa, numurā!