Dažkārt, uz āķa uzliekot tikai makaronu vai tārpu, varot noķert plaudi, asari vai pat līdaku. Taču tad gan esot jāsēžās laivā un jāairē tuvāk niedru audzei. "Varbūt var izvilkt arī nopietnāku zivi, jo makšķerniekiem šeit ir iecienīta vieta," lēš Aleksejs.
Jūs neesat inspektors?
Pārstājis pats par savu neizveicību līksmi smiet, Aleksejs bažīgi sarauc pieri — vai tik gadījumā neesam zivju inspektori. Uztraukumam ir pamats, jo par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu draud naudassods līdz pustūkstotim latu. Šie noteikumi gan daudz no makšķernieka neprasa — vien jāiegādājas makšķernieka karte, kas visam gadam izmaksā piecus latus. Atsevišķās vietās vajadzīga arī licence, kura jau ir dārgāks prieks. "Man ir gan karte, gan licence," it kā grasoties no žaketes iekškabatas vilkt šos dokumentus, saka Aleksejs, lai gan Juglas ezers nav starp ūdenstilpnēm, kur makšķerēšanai vajadzīga licence.
Makšķerēšanas karte, kura Latvijas pasta nodaļā vai makšķernieku piederumu veikalā jāiegādājas jebkuram makšķerniekam, izņemot bērnus un pensionārus, dod tiesības ķert zivis Latvijas ūdeņos. No šo karšu tirdzniecības ik gadu iegūtā aptuveni trešdaļa miljona latu nonāk Zivju fondā, kas rūpējas par vērtīgo zivju krājumu aizsardzību un gādā par to audzēšanu valsts zivju audzētavās.
Ūdenstilpēs, kurās mīt retas zivju sugas, kuru populācija regulāri jāpapildina ar audzētavas zivīm, bez kartes jāiegādājas arī licence — ierobežota skaita atļauja zivju ķeršanai. Nosakot nozvejas vai zvejas rīku limitu, tiek nodrošināta ūdenstilpes vērtīgo zivju krājumu racionāla izmantošana. Licencēto makšķerēšanu organizē attiecīgā pašvaldība vai ūdentilpes īpašnieks, kurš no makšķerniekiem iekasē naudu licencei, kā arī reģistrē izņemto licenču skaitu un makšķernieku dienas lomu. Tas ļauj precīzāk novērtēt zivju krājumu stāvokli Latvijas ūdenstilpēs. Balstoties uz šiem datiem, eksperti izstrādā rekomendācijas zivju resursu krājuma uzlabošanai.
Salacā izķer visas
Apsaimniekotājs arī nosaka licences cenu pēc zivju vērtīguma un daudzuma, pieprasījuma pēc makšķerēšanas un citiem kritērijiem. Gada licence maksā 6—30 latu, licence vienas dienas makšķerēšanai — līdz pat astoņiem latiem. Vēžošanas licence maksā ap 15 latiem. Jāpiebilst, ka vairākās ūdenstilpēs, kurās noteikta licencētā makšķerēšana, ierobežots skaits bezmaksas gada licenču pienākas tuvākās apkaimes iedzīvotājiem.
Tā kā augstāku maksu par licenci nosaka vietās, kur var noķert vērtīgākas zivis, parasti tiek izpirktas tieši dārgākās licences. Piemēram, šogad izpirktas visas 100 taimiņa makšķerēšanas licences Salacā. "Taimiņus un lašus var ķert tikai Salacā un Ventā, bet Salacas gadījumā taimiņu licences izķēra uzreiz pēc sezonas sākuma, tādēļ patlaban risinām jautājumu par to, lai palielinātu licenču skaitu rudens—ziemas sezonā un taimiņiem," precizē Latvijas Makšķernieku asociācijas (LMA) viceprezidents Alvis Birkovs.
***
Atļautais loma lielums
akmeņplekstes, ālantus, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, mencas, salates, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus — piecus no katras sugas;
samus, sīgas, strauta foreles — trīs no katras sugas;
alatas, taimiņus, lašus, kas noķerti jūras piekrastes ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, — vienu no katras sugas;
asarus, kas noķerti iekšējos ūdeņos, un plekstes, kas noķertas jūras piekrastes ūdeņos, — 5 kg no katras sugas; jūras piekrastes ūdeņos — 10 kg no katras sugas;
pārējo sugu zivis — bez skaita un svara ierobežojuma;
platspīļu un šaurspīļu vēžus — saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem, bet ne vairāk kā 50;
trīsuļodu kāpurus un sānpeldes — 100 gramu.
Informācija: Valdības noteikumi par makšķerēšanu
***
Kur vajadzīga licence?
Ūdenstilpju saraksts, kurās nepieciešama licence, ar licenču cenu un pieejamo skaitu, kā arī kontaktpersonām, no kurām licences var iegādāties, apskatāms Valsts zivsaimniecības pārvaldes mājaslapā.