Ēnu ekonomikas apkarošanas padome uzklausīja ne tikai paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā, bet identificēja arī jaunas problēmas, kurām nepieciešamas risinājums.
Neskatoties uz to, ka jau 2016.gadā tika pieņemts regulējums, kas paredzēja sakārtot apsardzes nozari, FM sarunās ar nozari secinājusi, ka ēnu ekonomikas straujākai apkarošanai apsardzes nozarē būtu jāievieš vienots komersantu reģistrs.
"Reģistrs būtu līdzīgs kā būvniecības nozarē un ar tā palīdzību varētu noteikt, kurā brīdī un kur atrodas konkrētais apsardzes uzņēmums. Šāds risinājums nepieciešams, lai izskaustu situācijas, kad ar vieniem un tiem pašiem resursiem vienlaikus iespējams atrasties vairākos objektos," skaidroja FM eksperte.
No Valsts ieņēmumu dienesta datiem secināms, ka apsardzes nozarē pastāv ēnu ekonomikas pazīmes, jo vidēji virs 40% strādājošajiem apsardzes nozarē tiek maksātas minimālās darba algas vai zemākas par minimālo darba algu. Tāpēc FM rosina veidot apsardzes komersantu reģistru, izvērtēt apsardzes nozares licencēšanas un sertifikācijas jautājumus, kā arī vērtēt darba laika uzskaites kontroles jautājumus.
Tāpat iecerēts cīnīties pret ēnu ekonomiku minerālresursu ieguvē un izmatošanā. FM eksperte informēja, ka ir novērotas situācijas, kad materiālus no viena karjera ved uz daudziem būvobjektiem, tomēr realitātē konkrētajā karjerā nav izstrādāts tik daudz resursu.
Tāpēc plānots nodrošināt efektīvu, savlaicīgu un precīzu dabas resursu ieguves vietu uzmērīšanu un elektronisku datu apmaiņas procesu. Salmiņa piebilda, ka šo problēmu varētu risināt, nodrošinot informācijas apmaiņu starp Būvniecības informācijas sistēmu un Valsts vides dienestu.
Savukārt cīņai pret ēnu ekonomiku preču pārvadājumos iecerēts veidot riskanto preču grupu pārvietošanas kontroles sistēmu. Tas nozīmē, ka sistēmā tiktu ievadīti dati par preci un automašīnu, kas šo preci nogādās, tādējādi ļaujot novērot preces kustību.
"Gudrās kontroles sistēmas jeb radari šo kustību atpazītu pēc automašīnas numura zīmes, kas ļautu tiešsaistē novērot, kā un vai notiek preču kustība. Sākotnēji šo sistēmu varētu izmēģināt ar visām akcīzes precēm, bet vēlāk jau kontroles mehānismu varētu paplašināt," sacīja Salmiņa.
Kā ziņots, līdz šim daudz paveikts ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības jomā, šodien pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijas (FM) Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa.
Kopumā valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam ietverti 59 pasākumi. FM informācija liecina, ka izpildīti ir 32 pasākumi, izpilde turpinās 15 pasākumiem, bet izpildes termiņš vēl nav pienācis četriem uzdevumiem. Salmiņa atzinīgi izteicās par ministriju paveikto plāna izpildē, jo visi iesaistītie savus darba uzdevumus ir vai nu izpildījuši, vai arī sākta to izpilde.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome izveidota 2014.gadā. Padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir ēnu ekonomikas apkarošanas jomā koordinēt un uzraudzīt atbildīgo institūciju - valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju - darbību.
Padomes sastāvā darbojas Ministru prezidents, kurš ir arī padomes priekšsēdētājs, ministri, kā arī ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Valsts darba inspekcijas direktors, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts policijas priekšnieks, Veselības inspekcijas vadītājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome 2016.gada jūnijā apstiprināja valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. līdz 2020.gadam. Plānā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā, kā arī noteikti termiņi, kādos pasākumi jāīsteno.
zemes dzīles