Reizē tiks saglabāta pieeja, ka ar laiku personas apliecība visiem iedzīvotājiem kļūs par obligāti nepieciešamu dokumentu. Piemēram, ja iedzīvotājam vēl nebūs personas apliecība, tad, beidzoties pases derīguma termiņam, būs pienākums izņemt vai nu tikai personas apliecību vai, ja vēlēsies, klāt arī pasi.
Šajā kontekstā Iekšlietu ministrija rosinājusi saglabāt Saeimā jau iepriekš pieņemto normu, ka Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniegs, ja viņam būs derīga personas apliecība, vai arī pasi izsniegs vienlaikus ar personas apliecību.
Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja norādēm līdz nākamās nedēļas vidum paredzēts sagatavot juridiski atbilstošus likuma grozījumus, kurus komisija varēs virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā.
Plāns atteikties no 1.maija kā datuma, kurā personas apliecība kļūtu obligāta, pamatā saistīts ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kapacitātes trūkumu tik īsā laikā apkalpot dažus simtus tūkstošus iedzīvotāju.
Kā ziņots, pašlaik likumā noteikts, ka no 1.maija tikai personas apliecība būtu obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Savukārt pasi kā personas apliecinošu dokumentu varēs izmantot pēc izvēles.
ZZS aicinājusi atteikties no 1.maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai. Grozījumus iesnieguši partiju apvienības deputāti Harijs Rokpelnis, Uldis Augulis, Viktors Valainis, Daiga Mieriņa un Armands Krauze.
ZZS skaidro, ka iepriekš lemtais, ka ar 2023.gada 1.maiju ID karte ir primārais personu apliecinošs dokuments, kam ir jābūt obligāti, uzskatāms par sasteigtu. To apliecinot iepriekš novērotā valsts iestāžu nespēja tikt galā ar "nebeidzamajām rindām" PMLP nodaļās, kas raisīja iedzīvotāju neapmierinātību.
Jau vēstīts, ka pirms vairākiem gadiem tika nolemts ieviest regulējumu, kas noteiks, ka personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.