Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.
Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.
Partijas Saskaņa frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins atzina, ka sākotnēji licies, ka ministra amatam tiks virzīts partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, jo viņam ir ministra pieredze un "šķietama vēlme pēc ministra amata", taču tad Pavļuts zaudētu frakcijas vadītāja amatu un frakcijā iekļūtu Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis, kurš "trāpīja frakcijas Ahileja papēžos".
"Pleša virzīšanā nesaskatu neko gaišu, viņa virzīšanā saskatu tikai to, ka Pavļutu nevar virzīt. AP veiksmes stāsts ir beidzies. Atbalstīt kādu nozīmē uzņemties atbildību, taču uzņemties atbildību par Plešu mēs nevaram. Demonstrēt solidaritāti haotiskajai valdības darbībai un hameleonu rotaļām tajā mēs arī nevaram," teica Agešins.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka no Pleša tiek sagaidīts konkrēts redzējums par darāmajiem darbiem, kā arī atteikšanās no "vispārējām frāzēm", runājot par pašvaldību nākotni, jo tās saskaras ar nopietnām finansiālām problēmām. Valainis uzsvēra, ka visas VARAM pakļautībā esošās jomas gaida skaidru redzējumu un atbildes uz jautājumiem, ko rada virkne problēmu - piemēram, gan atkritumu apsaimniekošanā, gan klimata neitralitātes jautājumos.
Deputāts Aldis Gobzems atgādināja, ka pats Plešs, ienākot politikā, sacījis, ka viņa politiskais ideāls, uz ko tiekties, ir bijušais ministrs Juris Pūce. Interesējoties par to, vai Plešs VARAM struktūrās saglabās Pūcem un Edgaram Jaunupam pietuvinātos cilvēkus, Gobzems vaicāja, vai arī Plešs bija saņēmis naudu no minētajām personām ziedošanai partijai, uz ko norādījis Mičerevskis. Gobzemu arī interesēja, ko Plešs "kādā slepenā tikšanās laikā tumšā ielas stūrī Bauskā" kā ceļamaizi sagaidījis no Pūces.
Nesagaidot atbildes, Gobzems uzsvēra, ka Plešs būšot tikai izpildītājs tam, ko viņam teiks darīt. "Ja jūsu paraugs un piemērs politikā ir Pūce, tad ceru, ka jums arī ir auto," ironizēja politiķis.
Pleša kandidatūru uz ministra amatu izvirzīja apvienība Attīstībai/Par! (AP). Kā norāda AP, Plešs Saeimā vadīja Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, kas parlamentā skatīja un virzīja "vēsturisko lēmumu" par administratīvi teritoriālo reformu.
Pleša prioritātes ministra darbā būs administratīvi teritoriālās reformas ieviešana un jaunā Pašvaldību likuma pieņemšana Saeimā, Latvijas virzība uz klimatneitralitāti un Eiropas zaļo kursu, tostarp depozīta sistēmu ieviešana, kā arī darbs pie valsts digitālās transformācijas.
"Jaudīgas, modernas un cilvēkiem atvērtas pašvaldības ir viens no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem, un tas ir arī mans redzējums par līdzsvarotāku valsts attīstību. Nākotne pieder videi draudzīgai un vienlaikus arī digitālai sabiedrībai, uz kuru virzās gan Eiropa, gan Latvija. Esmu dzimis neatkarīgā Latvijā, vēlos politikā ienest jaunas vēsmas un enerģiju," par Pleša nostāju aģentūru LETA iepriekš informēja AP pārstāve Lāsma Bindere.
Partiju apvienībā norāda, ka Pleša vadītās komisijas pieņemtā administratīvi teritoriālā reforma ļaušot iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pašvaldību pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Plešam ir arī pieredze pašvaldību darbā, iepriekš nedaudz vairāk kā gadu pildot Bauskas novada domes deputāta pienākumus.
Bakalaura grādu Plešs ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē transportbūvē, maģistra grādu - pilsētu un reģionu inženierekonomikā, pavēstīja Bindere.
1992.gadā dzimušais Plešs ir Latvijas attīstībai valdes loceklis, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs.
Latvijas attīstībai valdes locekļi uzsvēra, ka tieši Plešs, kurš līdz šim bijis VARAM parlamentārais sekretārs, patlaban spētu vislabāk pildīt ministra pienākumus, jo pilnībā pārvalda šīs ministrijas darbu un varēs nodrošināt pēctecību sāktajām politiskām iniciatīvām, tai skaitā pabeigt sākto administratīvi teritoriālo reformu.
Plešs apstiprināšanas gadījumā ir iecerējis aicināt par VARAM parlamentāro sekretāri Daci Bluķi (AP), kura iepriekš kopš 2019.gada janvāra kā parlamenta deputāte strādāja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā.
Līdzšinējais ministrs, Latvijas attīstībai biedrs Juris Pūce (AP) nolēma atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pēc tam, kad publiski sameloja, ka nav izmantojis vai nopietni lūdzis partijas biedriem sarūpēt viņam Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.