Soda termiņi krimināllikumā krietni saīsināti. No dažiem likuma pantiem – brīvības atņemšana izslēgta vispār. Cietumsodam biežāk būs piemērojamas alternatīvas – kā piespiedu darbs un naudas sods. Grozījumu aizstāvji priecājas, ka ir likvidēta smagnējā, no padomju gadiem mantotā sodu politika, kas nesasniedza savu mērķi – aizsargāt sabiedrību un atturēt noziedzniekus no atkārtotas noziegumu izdarīšanas.
Anglijā bāzētā akadēmiskā centra International Centre for Prison Studies pētījumā Latvija ir augstajā septītajā vietā pēc cietumnieku skaita. Saraksta augšgalā ir Krievija un Baltkrievija. Sekojot Somijas un citu modernu valstu piemēram, Latvija ir spērusi lielu soli un nolēmusi revidēt savu sodu politiku, kas ir vērsta uz cietumsoda ilguma samazināšanu. "Ja cilvēks atņem mobilo piedraudot, tad sods bija no 8 līdz 15 gadiem, tas nav samērīgi, jo par atkārtotu mobilā telefona pieprasīšanu viņš sēž uz 10, 12, vai 15 gadiem," skaidroja Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vienotība).
Samazinātie soda termiņi daudziem cietumniekiem devuši cerību ātrāk iznākt brīvībā. Eļļu ugunij pielēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes intervija, kurā viņš nosauca arī konkrētu labvēlīgo nosacījumu saņēmušo skaitu – brīvībā iznākšot divi tūkstoši cietumnieku. Nekā personīga aptaujāto prognozes ir citas. "No ieslodzījuma katru gadu iznāk 2 000. Ja Puķīte saka, ka atbrīvos vēl 2 000, tad man ir jautājums – cietumā nepaliek neviena," sacīja Valsts Probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs. Arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzina: "Tas nebūs tā, ka 1.aprīlī atvērsies cietumā vārti un iznāks divi tūkstoši laukā, ņems rokās laužņus un dosies kaut kur, protams, nē, es diezgan droši varu teikt, ka es neredzu, ka tas būtiski ietekmēs noziedzību."
Ja par laupīšanu dzīvoklī maksimālais sods iepriekš bija 12 gadi cietumā, tad tagad griesti ir 8 gadi. Ja par cilvēka nolaupīšanu ar viltu vai lietojot vardarbību agrāk sodīja ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, tad tagad soda izpildes vietā jāpavada uz pusi īsāks laiks, vai arī par to pašu noziegumu var saņemt piespiedu darbu ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte par šo tēmu publiski uzstāties vairs negrib. Jaunākie viņa vadītās iestādes dati rāda, ka no cietumiem uz tiesām pārskatīšanai ceļos 1300 notiesāto personu lietas. Un uz atbrīvošanu varētu cerēt simt cietumnieku. Notiesātie par sīkām zādzībām, narkotiku lietotāji un atkārtoti pieķertie dzērājšoferi. Pārējiem lietu pārskatīšana nenozīmēs tūlītēju atbrīvošanu, jo viņi notiesāti pēc vairākiem krimināllikuma pantiem. Un ne visiem soda sankcijas mainītas. Cietumnieku lietas pārskatīs rajonu tiesu tiesneši. Tiesnešu vara pieaugs, jo lietas skatīs rakstveidā bez prokurora un vainīgā klātbūtnes.
Bet ir arī tādi atklātie noziegumi, kuri nemaz līdz tiesai nenonāks. Valsts policijai jāizbeidz 327 kriminālprocesi par narkotiku lietošanu, jo par to vairs nav paredzēta kriminālatbildība. Grozījumi nosaka, ka turpmāk sodīt varēs tikai tos narkotiku lietotājus, kuri būs brīdināti par sodu. Arī kriminālatbildība par atkārtotu nelielu zādzību izslēgta no likuma. "Liela problēma policijai un arī tirgotājam bija zādzības no veikaliem, tur darbojas šis viens cilvēks, ja darbojas zaglis, un viņam bija šī atkārtotība, otrā daļa, tad tagad katra reize būs kā par pirmo noziegumu. Bet vienalga domājams, ka viņš kādu laiku pavadīs aiz restēm," norādīja Ķuzis.
Valsts probācijas dienesta uzraudzībā pašlaik ir 10 000 pārraudzināmo. Pagājušā gadā uz noziedzīgā ceļa atkārtoti nonāca 160 cilvēku, kas kopumā ir tikai 1%. Rezultāti ir labi. Taču skaidrs, ka ar jaunajiem grozījumiem, kuros kā soda mērs biežāk paredzēta probācijas uzraudzība, iestādes darbs pieaugs. Tomēr papildu finansējuma tam nav. "Man grūti pateikt, kurā posmā pazuda nauda, bet likumam aizejot uz
Saeimu, naudiņas iekšā vairs nebija. Man grūti pateikt, kuram jāatbild,
laikam jau tiem, kas virzīja likumprojektu," sacīja
Valsts Probācijas dienesta vadītājs Dementjevs.
Jaunā reforma nenoliedzami ietekmēs kā probācijas dienestu, tā policistus, tiesnešus un prokurorus. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nevēlējās sniegt interviju, taču izdevumam Jurista vārds paudis bažas, ka trūkst vienotu metodisku skaidrojumu, kā grozītie likumi turpmāk piemērojami.