Kā atzīmēja Latvijas politiķis, lai arī pēdējā laikā nereti izskan runas par miera plānu meklēšanu šīs karadarbības izbeigšanai, problēma ir tajā, ka šos miera plānus neraksta ne Ukraina, ne Krievija, bet par mieru būs iespējams vienoties tikai tad, kad runās tieši šīs abas puses. Pašlaik šāda perspektīva īsti nav redzama un reāls izskatās vien pamiers, taču konflikta iesaldēšana noteikti nav Ukrainas interesēs, atgādināja politiķis.
Rajevs atzina, ka pašlaik Rietumu militārā palīdzība Ukrainai ir vāja, ko Krievija izmanto, intensificējot uzbrukumus. Rietumu atbalstam ir jākļūst būtiski lielākam, jo pretējā gadījumā, ja Krievijai izdosies sagraut Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu, situācija būtiski pasliktināsies, Krievija iegūs vēl lielāku kontroli gaisā, tātad varēs izdarīt precīzākus un jaudīgākus uzbrukumus.
Karā šobrīd iniciatīva esot Krievijas pusē, taču par laimi kopumā būtiska tās virzība uz priekšu nenotiek. Šis gads būs grūts, īpaši ziema, vērtēja Rajevs, kura skatījumā, labākais, ko Ukraina pašlaik var izdarīt, ir neļaut Krievijai iet uz priekšu. Paralēli šajā laikā Ukrainai ir jāsagatavo savas spēku rezerves, bet Rietumiem nesavtīgi jāsniedz būtisks militārais atbalsts Ukrainai, jo nav pamata cerēt, ka "mēs [Rietumi] viņus [Krieviju] apspēlēsim uz vienas slidas".
Rietumi, iespējams, saprot Ukrainas vajadzības, bet saprast un izdarīt - tās ir divas dažādas lietas, piebilda Rajevs.
Deputāts uzsvēra, ka Rietumvalstīm arī būtiski jāpalielina ieguldījumi savā militārajā attīstībā, jo joprojām daudzu valstu militārie budžeti knapi aizsniedzas līdz NATO kā vēlamajiem noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta, bet realitātē būtu vajadzīgs, lai šī proporcija ir 3% un pat 4%.
Rajeva skatījumā, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nesenā vizīte Baltijā vairāk bija vajadzīga Latvijai nekā ukraiņiem, jo no kara arī pie mums jau iestājies nogurums un vajadzīgs atjaunot atbalstu Ukrainai. Vienlaikus arī Ukrainai ir svarīgs ne tikai materiālais, bet arī psiholoģiskais atbalsts, "un to mēs Ukrainai varam dot".