Latvija ir nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā un no 24.februāra atsauc savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu. Tas nozīmē, ka savs vēstnieks būs jāatsauc arī Krievijai.
Daukšts uzsvēra, ka šis jautājums ir jāskata Baltijas valstu starptautisko attiecību ar Krieviju kontekstā. Tāpat to nevar aplūkot izrautu no Baltijas valstu ārpolitikas un nostājas Ukrainas jautājumā.
"Tas nav tikai solidaritātes žests. Runa ir par to, ka sāk darboties diplomātisko attiecību paritātes princips, jo Krievija pieprasīja atsaukt no Maskavas Igaunijas vēstnieku un atsauca savu vēstnieku, līdz ar ko Latvija pievienojās ar savām prasībām," sacīja politologs.
Daukšts atzīmēja, ka jau tagad Krievijas retorikā skan apgalvojumi, ka Baltijas valstis piekopj "rusofobijas" politiku, bet tālāk verbālā agresija Krievijas propagandā vēl palielināsies, tomēr nekādu seku tam nebūs, jo faktiski tas ir viens no loģiskajiem soļiem, kas izrietēja no iepriekšējās darbības - Krievijas konsulātu slēgšanas Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu.
Taujāts, kā tas ietekmēs Krievijas un Latvijas valstspiederīgos, Daukšts vērsa uzmanību, ka viena problēma saglabājas, proti, Krievijas iedzīvotāji mēģina atteikties no Krievijas pilsonības un cenšas pieņemt Latvijas pilsonību, tomēr patlaban šādas darbības būs iesaldētas.