Potenciāli mērķētākais atbalsts

Septembra sākumā Ministru kabinets (MK) apstiprināja noteikumus, kas nosaka, kuros gadījumos un cik lielu valsts atbalstu varēs saņemt mājsaimniecības (ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni) ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma gadījumā. Tiesību akta saskaņošana un kompromisu atrašana bijusi dinamiska, esot iesaistītām daudzām pusēm, kā arī dati, kuri jāanalizē, ir no dažādām datubāzēm (Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB)), biržām u. c. Mājsaimniecības atbalstu varēs saņemt, ja secīgi trīs mēnešus energoresursa cena biržā par 30% pārsniegs attiecīgā energoresursa cenas slieksni un MK būs pieņēmis attiecīgu rīkojumu.

"Tas ir signāls sabiedrībai, ka valsts pārvalde ir mācījusies no energokrīzes, kuru pieredzējām 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā, un var priekšlaikus noteikt nepieciešamos atbalsta mehānismus, ar kuriem savukārt var rēķināties sabiedrība. Turklāt šis ir viens no retajiem valsts mērķētajiem atbalstiem. Tas ir veidots profesionāli un pārdomātāk, ņemot vērā labus valsts pārvaldes principus un sniedzot atbalstu tieši tai sabiedrības grupai, kurai dažādu iemeslu dēļ būtu sarežģītāka rēķinu apmaksa energoresursu sadārdzināšanās laikā. Ierasts pārmetums valsts pārvaldei ir, ka atbalstu saņem visi iedzīvotāji, bet šajā gadījumā šis ir mērķētākais atbalsts, kāds līdz šim ir bijis Latvijā," uzskata Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte. 

Sīki aprēķini

Katram energoresursam ir noteikti cenu sliekšņi, pie kuriem piemēro valsts atbalstu – elektroenerģijai (vidējā Nordpool biržas nākamās dienas cena ir virs 208 EUR/ MWh), dabasgāzei, naftas gāzei, dīzeļdegvielai (vidējā nākotnes dabasgāzes cena Dutch TTF biržā ir virs 91 EUR/ MWh), centralizētai siltumapgādei (vismaz piecās no 10 lielajām pilsētām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas