Komentējot situāciju par KNAB darbu traucējošajiem iekšējiem konfliktiem starp iestādes priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un viņa vietnieci Jutu Strīķi, pret kuru viņš ierosinājis jau otro disciplinārlietu, Kalnmeiers atzina, ka šī situācija ir vienlaikus vienkārša un sarežģīta. Viņš skaidroja, ka KNAB ir valsts pārvaldes iestāde, kas padota Ministru kabinetam un premjeram, taču tas valdības vadītājam nedod tiesības iejaukties pašas iestādes darbā.
Tas attiecas arī uz iespējām ietekmēt un no malas risināt KNAB vadības konfliktus. Tos jāatrisina pašā iestādē, teica ģenerālprokurors, kurš arī vada darba grupu KNAB nolikuma pilnveidošanai.
Šonedēļ bija jānoslēdzas augustā ierosinātās disciplinārlietas izskatīšanai pret Streļčenoka vietnieci Jutu Strīķi par nesankcionētu rīkojumu atcelšanu, pildot KNAB priekšnieka amata pienākumus. Taču, nesagaidījis rezultātus, Streļčenoks ierosinājis otru disciplinārlietu pret savu vietnieci - par darba pārskatu nesniegšanu. Šajā disciplinārlietā atzinums jāsagatavo līdz 17.novembrim, bet Strīķe jau paziņojusi, ka nešaubās par Streļčenoka vēlmi viņu atlaist, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Strīķe nav vienīgā, ar kuras darbu KNAB priekšnieks nav apmierināts. Par amata pienākumu nepildīšanu un nolaidīgu pildīšanu septembrī viņš no darba atlaida biroja Juridiskās nodaļas vadītāju Ilzi Dravenieci. Viņas sūdzība Administratīvajā rajona tiesā gan nav pieņemta, taču Draveniecei vēl ir iespēja vērsties Augstākajā tiesā.