Lūgta vērtēt ministru darbu kopumā un konkrēti aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) un satiksmes ministra Briškena darbu, Siliņa izvērsti pievērusies tieši pēdējam: "Man ir uzdoti jautājumi par satiksmes ministru. Viņam ir ļoti izaicinoša nozare. Ne vienmēr sniegums ir tāds, kādu man ir gribējies redzēt rezultātu. Ļoti vērtēju cilvēkus pēc tā, kāds ir darba rezultāts. (...) Rezultāts noteikti būs tas, ko es ļoti vēlos sagaidīt."
Taujāta, vai tas nozīmē, ka Briškenam dots kāds darbu izpildes termiņš, Siliņa atteikusi, ka viņam "līdz budžeta pieņemšanai noteikti jāparāda rezultāts". Tālāk viņa skaidrojusi, ka runa ir par "Rail Baltica" projektu. "Mums ir jāsaprot, kāds pārvaldības modelis būs "Rail Baltica", jo esošais īsti nesasniedz to rezultātu, lai mēs varētu viegli saprast, kādas ir izmaksas. Lai mēs saprastu, kas ir ieekonomēts, kāda būs pašatdeve, kā ejam pa posmiem uz priekšu, - to es vēl neesmu sagaidījusi."
Satiksmes ministrijas jaunākais scenārijs "Rail Baltica" attīstībai līdz 2030.gadam vēl esot jāapspriež valdībā. "Mēs visi gribam Rīgu. Viens ir gribēt, bet otrs - vai varam uzbūvēt savienojumu ar Rīgu. Jautājums ir, cik tas izmaksās un vai nekavēs visu projekta virzību uz priekšu. Un tas ir mans jautājums Briškena kungam," piebildusi politiķe, "šobrīd neredzu, ka Eiropa [Eiropas platuma dzelzceļa sliežu savienojumam ar Rīgu] gatava atvēlēt skaidrus finanšu līdzekļus. Tad mums tas jāuzliek pašiem. Vai Briškena kungs, pasakot, ka grib Rīgu, ir arī gatavs atrast finanšu risinājumu?"
"Projekts ir tik sarežģīts, ka, vienkārši nomainot ministru, tas arī nav uzreiz. Esmu viņam devusi iespēju parādīt sevi, jo viņš visu laiku ir vēstījis par sevi kā cilvēku, kas zina par šo projektu. Protams, ja būs nepieciešams, es vērtēšu ministru pēc rezultāta," sarunu par Briškenu noslēgusi Siliņa.
Vērtējot finanšu ministra darbu, Siliņa Ašeradenu izcēlusi kā pieredzējuši politiķi un vizionāru. "Finanšu ministrija vienmēr būs tā, kuru visi gribēs mazliet pakritizēt, ja nebūs tik daudz finansējuma, kā gribētu. Ja slavētu finanšu ministru, man pat rastos aizdomas, ko viņš dara nepareizi," sacījusi premjere, "Arvils ir vizionārs. Viņam ir daudz labu ideju, un viņam noteikti vajag apkārt komandu, kas var šīs idejas realizēt. Tādā veidā mēs šobrīd strādājam."
Savukārt Sprūds esot "saņēmis kā dāvanu aizsardzības nozari", kura šobrīd ieņem pilnīgi citu publicitāti un citu finansējuma apjomu nekā iepriekš. "Valdība ir panākusi vairāk nekā 3% no IKP [aizsardzībai], un tas nozīmē, ka sabiedrība daudz vairāk pieprasa atbildību, caurskatāmību, lēmumu skaidrošanu un stingru nostāju. Arī ātrumu, jo aizsardzības nozarē šobrīd ir vajadzīgs cits ātrums, nekā tā pieradusi strādāt. Un sadarbību ar citām nozarēm," teikusi Ministru prezidente.
Vaicāta, vai Sprūds tiek galā ar šiem uzdevumiem, Siliņa teikusi: "Domāju, ka viņam ir daudz izaicinājumu, tas tiešām ir liels apjoms. Viņš ļoti cenšas, bet es domāju, ka reizēm vienkārši ir jāatzīst, ka kaut ko nevar."
Kopumā vērtējot, vai viņas vadītā valdība nostrādās līdz nākamajām vēlēšanām, Siliņa atteikusi, ka niecīgais balsu vairākumus Saeimā neesot tas, kas noteiks viņas valdības ilgmūžību. "Daudzas valdības Eiropā strādā vispār mazākuma valdībā, un ļoti labi strādā. Noteicošais ir tas, vai spējat sastrādāties. Līdz šim to esam varējuši," sacījusi politiķe, "protams, divas partijas koalīcijā ir pieredzējušākas. Vienai šis ir pirmais valdības laiks, un ir ļoti daudz izaicinājumu. Tas nav vienkārši, bet tas mums iedod arī jaunus aspektus, liek paskatīties uz lietām citādi."