Viņš šo situāciju KNAB ir pārrunājis ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Esot skaidrs, ka ilgstošā konfliktsituācija traucē KNAB darbam un tas mazinot arī sabiedrības uzticība KNAB. Dombrovskis gan atturējās vērtēt, vai amatu varētu zaudēt pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, par kura darbību iebilduši vairāki iestādē strādājošie.
Jau vēstīts, ka neilgi pirms Ziemassvētkiem Streļčenoks nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Jutu Strīķi. Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, savukārt otrā disciplinārlietā Streļčenoks šonedēļ Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu.
Strīķei nav ne mazāko šaubu, ka patiesais lēmums viņu atlaist no amata ir visu korupcijā iesaistīto personu vēlēšanās atbrīvoties no viņas uz visiem laikiem.
"Man nav ne mazāko šaubu, ka manas atlaišanas patiesais cēlonis ir korupcijā iesaistīto personu vienota vēlme atbrīvoties no manis. Šo aprindu rokās Streļčenoks ir tikai sīks izpildītājs un nekas vairāk," aģentūrai LETA sacīja Strīķe.
KNAB pārstāve Diāna Kurpniece toreiz atzina, ka, strādājot KNAB, negaidītu lēmumu nav un šī situācija briedusi ļoti ilgi. Valsts amatpersonas esot jau iepriekš brīdinātas, ka Streļčenoka īstais darbības mērķis esot kāds cits kā ierakstīts KNAB likumā. Strīķe vērtējama kā augstākās pakāpes profesionāle, kura spēj angļu valodā profesionāli sazināties ar kolēģiem ārzemēs un vadīt korupcijas apkarošanas plānu. Kurpniece KNAB priekšnieka soli saista ar politiskās gribas trūkumu padarīt KNAB par efektīvu koruptīvo noziegumu apkarošanas iestādi, kas būtu iespējams Strīķes vadībā.
pensionāre