Pretrunīgos apstākļos gājusi bojā Latvijas jaunā cerība akadēmiskajā airēšanā

Izsaku wiss dziljaako liidzjuutiibu gimenei un tuwiniekiem :( :( :( Jaa par austinjaam taisniiba, pati no pieredzes zinu, kad tas pasliktina dzirdi un orientaaciju uz apkarteejo dziiwi. Noweersh tawu uzmaniibu no taa kas buutu wiss wairaak jaaieweero, sargaat sawu droshiibu. Jaa tas ir jauki tew naw jaagarlaikojas, jo garstaawokli pacelj muuzika, bet atcerieties SARGAAT SAWU DZIIWIIBU!!!!

Jūs mani pārprotat, es jau nemaz neapgalvoju, ka man dzirde ir labāka par citiem, es runāju par to, ka tā ir jūtīga :), ka skaņu uztvere ir savādāka, ka es dzirdu sīkas skaņas, kuras, kā pareizi teicāt, citi arī dzird, bet kam ikdienā nepievērš uzmanību. Bet, par cik es vairāk kā 10 gadus gandrīz ikdienā austiņās klausos mūziku, nevaru teikt ka es šīs sīkās skaņas sāktu nedzirdēt vai dzirdētu vājāk, t.i., ka kopumā dzirde pasliktinātos, es šīs sīkās skaņas joprojām dzirdu ļoti labi, tātad dzirde joprojām ir laba. Neviens jau nevar ielīst galvā un pateikt, kas par vainu uz 100%, ka mana uztvere ir tāda kā ir. Zinu tikai pēc savas pieredzes, ka psihologs tur ir bezspēcīgs kā zīdainis – filazofija, varbūt jums ir tā vai šitā, varbūt paskataties uz pasauli no šāda skatu punkta, nepadara manu ikdienas fizisko pasaules uztveri par savādāku, varbūt psihologs var iespaidot garīgi, dziedēt dvēseli kā saka, bet tas kas garšoja pēc sāļa, garšo joprojām pēc sāļa.... Jā, skaņas traucē man koncentrēties, tajā pat laikā vienmēr esmu labi spējusi mācīties, darbs saistīs ar domāšanu un es gūstu tajā labas sekmes, vadoties no faktiskajiem apstākļiem diez vai varētu apgalvot, ka man ir pavājinātas koncentrēšanās spējas.... Jebkurā gadījumā, esmu iemacījusies, nevis kā cīnīties, bet sadzīvot ar skaņām, bet tos, kuri mani sūta par šo jautājumu pie psihologa, man automātiski ir velēšanās sūtīt... O.k., varbūt dakterīte gribēja kā labāk, atvainojos, ja mana iepriekšējā atbilde bija par skarbu, bet tad silts ieteikums man arī dakterītei – nekad runājot par šādām lietām neiedaliet cilvēkus psihiski veselos un neveselos, tas ne tikai ir nekorekti, bet cik zinu, arī medicīniski ļoti nepareizi. Absolūto klusumu (cik vien tas iespējams) esmu izbaudījusi augstu kalnos, tādā nozīmē, ka tur ir tikai vējš un pat putniņu nedzirdēsi. Mēs esam ļoti novirzījušies no tēmas... kaut kā jocīgi, ka tik daudz rakstu par sevi pie raksta par mirušu meiteni..... arī Līdzjūtība meitenes tuviniekiem....

Jauniešiem jāsaprot, ka dzelzceļš - tā ir RISKA zona un valkājoties pāri sliedēm ir jāievēro maksimāla UZMANĪBA ... Nevis tik brien neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi ...kā , diemžēl, bija arī šoreiz... Visas nelaimes notiek, kad jaunieši ir BARĀ ...laikam domā, ja jau 1 IDIOTS pārgājis vilcienam gan priekšu! , tad arī citi var brist nopakaļ... Šis gadījums liecina ar ko beidzas bara instinkts ... LĪDZJŪTĪBA meitenes tuviniekiem...

Zināma taisnība dakterītei būs. Pati kā klasiskās mūzikas mīļotāja, esmu izmeklējusi duci mūzikas veikalu: lai dabūtu augstām prasībām atbilstošas austiņas, ir jārēķinās ar lieliem izdevumiem. Profesionālās (dīdžeju vai studijas) austiņas, kuram ir plašs skaņas spektrs un plašs dinamiskais diapazons (mazi kropļojumi plašā skaļuma diapazonā), maksā sākot ar 50-60 latiem, līdz pat 200 latiem. Nekautrējies, ieej kādreiz labā mūzikas salonā un palūdz paklausīties patiešām labas austiņas! Līdzi gan paņem labas kvalitātes CD ar savu iemīļoto mūziku (mp3 pats par sevi ir kompresets un bieži nekvalitatīvs, par lētajiem pleijeriem pat nerunājot). Ja patiešām Tev ir laba dzirde, gūsi patiesu baudījumu un zināsi, uz ko tiekties. Ps. Tas protams nekādi neatceļ manu viedokli, ka staigāšana ar austiņām pa peronu ir kļūda.

Zini, neapstrīdu to, ko izstāstīji par sevi - tev IR specifiska dzirde. Bet vai kaut kāds pieradums/nepieradums arī nevarētu būt - nu, kopā ar īpašo dzirdi? Es jaunībā, piemēram, reāli nevarēju aizmigt, ja kāds krāca. Ja citas skaņas bija - mūzika, balsis, tehnikas trokšņi, transports, tas man netraucēja, bet krākšana pat modināja no miega. Tagad (man ir 40) varu gulēt mierīgi - pat, ja krāktu vesela armija. Acīmredzot esmu pieradis. :)))

Jā... Grūti kaut ko piebilst. Es arī negrasos moralizēt vai pamācīt, bet zināms iespaids man rodas - kaut kā gribas piekrist Dakterītei... Es arī dzirdu jau pieminētos sīkumus - sadzīves tehnikas sīkšanu, kukaiņu dūkšanu, putnu čabināšanos u.c. skaņas, bet kaut kā tās nekoncentrē manu uzmanību uz sevi... Un varu pat teikt, ka īsti nestādos priekšā kāds ir klusums - aizbāžot ausis, piemēram, kaut kāda šalkoņa tik un tā dzirdama... Bet par lielajām austiņām arī piekrītu Dakterītei - tās neizraisa nejaukas izjūtas: piemēram, esmu klausījies konferencēs sinhrono tulkojumu un viss OK! Tā it kā radio dzirdētu - nav ne vainas. Bet pleijeru austiņu skaņa ir atbaidoša.

Jums dakterīti derētu pārskatīt savas zināšanas medicīnas jomā, pirms izteikt kategoriskus slēdzienus, jo pastiprināta dzirdēšana var būt saistīta ar nespēju koncentrēties, kā pieminējāt, gan ar to, ka ausī membrāna kas uztver skaņas reaģē izteiktāk uz skaņu viļņiem. Nebūdama daktere, varu pačukstēt, ka to mēģina ārstēt ar dažādu skaņu viļņu iedarbību uz membrānu. Man, piemēram, viss sākās ar psihologu pusaudžu gados, bet beidzās ar ausu ārstu. Acu ārsts neveic nieru operāciju un labi ka tā, "plaša profila speciālists" nepārzin specifiskas lietas.

Skaņas nepārtraukti ir ap mums. Pilnīga klusuma nav gandrīz nekur, te jums jāpiekrīt! Taču psihiski vesels cilvēks spēj nodalīt fona trokšņus no svarīga skaņas avota. Ir labi zināms, ka cilvēki kas dzīvo pie rūpnīcast vai dzelzceļa, pāris nedēļās spēj pierast pie konkrētā trokšņa un tas vairs netraucē. Tas pats ir arī darbā vai skolā: telpā visi bez grūtībām dzird un saprot runātāju. Mušas sīkoņa vai baloža skrapstināšanās pa palodzi "traucē" tikai tam, kurš nespēj koncentrēties vai vienkārši garlaikojas. Ar "labu dzirdi" diemžēl tam nav nekāda sakara. Problēma ir galvā, izkaisītā uzmanībā, nespējā koncentrēties. Austiņu nemitīga lietošana šo defektu, uzmanības deficītu tikai izkopj tālāk, ar gadiem pastiprinot. Ja tas jums traucē, ir vērts apsvērt iespēju apmeklēt speciālistu (psihologs, psihoterapeits) : jārisina problēma, nevis jānodarbojas ar sekām un jāmāna sevi.

Skaņas nepārtraukti ir ar mums. Pilnīga klusuma nav gandrīz nekur, te jums jāpiekrīt! Taču psihiski vesels cilvēks spēj nodalīt fona trokšņus no svarīga skaņas avota. Cilvēki, kas dzīvo pie rūpnīcasvai dzelzceļa, pāris nedēļās spēj pierast pie konkrētā trokšņa un vai vairs netraucē. Tas pats ir arī darbā vai skolā: telpā visi bez grūtībām dzird un saprot runātāju. Mušas sīkoņa vai baloža skrapstināšanās pa palodzi "traucē" tikai tam, kurš nespēj koncentrēties vai vienkārši garlaikojas. Ar "labu dzirdi" tam nav itin nekāda sakara. Problēma ir galvā, izkaisītā uzmanībā, nespējā koncentrēties. Austiņu nemitīga lietošana šo uzmanības deficītu tikai izkopj tālāk, ar gadiem pastiprinot. Ja tas jums traucē, ir vērts apsvērt iespēju apmeklēt speciālistu (psihologs, psihoterapeits) : jārisina problēma, nevis jānodarbojas ar sekām un jāmāna sevi.

Šīs ir klajš pierādījums jauniešu absolūtai tumsonībai un neizglītotībai. Lielās austiņas ir daudzkārt mazāk kaitīgas par mazajām, ko ievieto ausī. Bez tam profesionālās austiņas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes, salīdzinājumā ar jauniešu lietoto masveida produkciju, tā ka šīs lietai ir bezjēdzīgi salīdzināt.

Man bija tāds sezonas strādnieciņš uzradies - bez austiņam ne soli, pat uz mazmājiņu! Tad nu liku izvēlēties - darbiņš vai austiņas! izvēlējās darbiņu! Līdzjūtība vecākiem, ka bērns tik traģiski zaudējis dzīvību!

skumji, ka ta.. lidzjutiba tuviniekiem! ja notiek satiksmes negadijums, kura cies gajejs, policija jauta vai gadijuma negadijuma bridi nav bijusi muzika uz ausim... ar to loti, loti jauzmanas!!!!

gadās visādi,kam paveicas kam ne,jaunība ir jaunība,protams žēl un līdzjūtība vecākiem....

Īpaši mani sajūsmina velosipēdisti ar austiņām - Darvina prēmijas kontestanti.

Austiņām nē! Ar austiņām var palikt bez austiņām un uz visiem laikiem, saka mana mamma. Līdzjūtība Karīnas vecākiem un draugiem...