Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejā šā gada 15.martā ir saņemts KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības lūgums atgriezt otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 10.marta sēdē pieņemtos grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.
"Arodbiedrības izteiktais lūgums un tajā ietvertie argumenti ir Vējoņa izvērtēšanā," viņa norādīja.
LETA jau vēstīja, ka arodbiedrība Vējonim norāda, ka tās ieskatā, pienācīgi neizvērtējot pieņemto grozījumu ietekmi un būtību, nesniedzot skaidru definējumu valsts dienesta tiesiskajam saturam, kā arī pieļaujot tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītājam bez īpaša saskaņojuma ar pārraugošo institūciju pieņemt iekšējos normatīvos aktus, tiek apdraudēta izmeklēšanas neatkarība un radīta iespēja ar administratīvām metodēm ļaunprātīgi ietekmēt lietu izmeklēšanu un lēmumu pieņemšanu, tādējādi radot iespēju apšaubīt iestādes neitralitāti.
Arodbiedrība uzskata, ka parlaments nav veicis pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu, ieviešot jēdzienu "valsts dienests" nodarbinātības tiesiskajās attiecībās, proti, nav ņemts vērā, ka likums, kurš regulētu "valsts dienesta" attiecības, nav spēkā, kā arī nav analizēta citu ar KNAB darbību saistītu tiesību aktu atbilstība KNAB likumā noteiktajam regulējumam. "Turklāt nav analizēta nepieciešamība sagatavot un pieņemt virkni jaunu Ministru kabineta noteikumu, kuri sniegtu "valsts dienesta" jēdziena tiesisko ietvaru," norāda arodbiedrība.
Arodbiedrība lūdz neizsludināt likumu un nodot to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo grozījumi pieņemti, neievērojot vispārējos valsts pārvaldes un labas likumdošanas principus, lemjot par sasteigtu un nepārdomātu risinājumu, kas negatīvi ietekmēs korupcijas apkarošanu Latvijā, Latvijas tēlu starptautiskajā sabiedrībā, kā arī apdraudēs Latvijas izredzes iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).
Jau ziņots, ka 10.martā Saeimas deputāti trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus KNAB likumā.
Parlamentāriešu akceptētās izmaiņas nosaka, ka KNAB amatpersonas ir nodarbinātas valsts dienestā un to nodarbinātības tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums vai Valsts pārvaldes iekārtas likums.
Atbilstoši likuma nosacījumiem veiktai biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai, arī atbrīvošanai no dienesta, nebūs nepieciešama KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības piekrišana.
Biroja amatpersonas amatā varēs nodarbināt arī personu, kura nav ieguvusi augstāko izglītību, ja šāda izglītība nav nepieciešama attiecīgā amata veikšanai, pretendentam ir vidējā izglītība un amatam atbilstoša darba pieredze.
Likumā ir ietverta definīcija, kas ir KNAB darbinieki, - viens no nosacījumiem nosaka, ka tās ir personas, kas veic tehnisku darbu (piemēram, tehniskais sekretārs, šoferis). Šīs personas nodarbinās saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē darba tiesiskās attiecības.
Biroja priekšniekam ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam būs jābrīdina KNAB nodarbinātie, ar kuriem nodibināmas valsts dienesta attiecības, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts dienesta tiesisko attiecību nodibināšanu. Ja nodarbinātais (amatpersona vai darbinieks) mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nepiekritīs nodibināt valsts dienesta attiecības, tad priekšnieks ar rīkojumu izbeigs darba tiesiskās attiecības ar nodarbināto. Arī šo darba tiesisko attiecību izbeigšanai nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana.
Savukārt paša KNAB pārstāvji iepriekš aicināja amatpersonas un politiķus būt atbildīgiem un savos secinājumos par KNAB likuma grozījumiem balstīties uz juridiskiem argumentiem.
KNAB rakstīja, ka virzītie grozījumi KNAB likumā stiprinās biroju, jo novērsīs tiesisko nenoteiktību jautājumā par KNAB amatpersonu piederību valsts dienestam. KNAB uzsver, ka no tiesību sistēmas viedokļa uz institūcijām, kuras veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, ir jāattiecina vienāds regulējums. Grozījumi paredz, ka KNAB nodarbinātie atrodas valsts dienestā, kā tas ir citās valsts iestādēs, kurām piešķirtas izmeklēšanas un operatīvās darbības pilnvaras.
KNAB pašlaik joprojām ir vienīgā tiesībsargājošā iestāde, kuras amatpersonas neatrodas dienesta attiecībās ar valsti, bet, līdzīgi kā privāttiesību subjektos, atrodas darba tiesiskajās attiecībās.
KNAB likuma grozījumi sākotnējā variantā bija sagatavoti pēc OECD rekomendācijām, kas Latvijai sniegtas korupcijas apkarošanas jomā.
Saeimas akceptētās izmaiņas likumā arī nosaka, ka biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu varēs atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiks konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai. Tāpat KNAB priekšnieku no amata varēs atbrīvot, ja viņš nebūs ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā rezultātā radīts kaitējums valstij vai personai.
Izmaiņas arī nosaka, ka viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik likums nenosaka amatpersonai šādus termiņus.
Neskatoties uz Saeimas akceptētajiem KNAB likuma grozījumiem, valdība iepriekš uzdeva KNAB izveidot augsta līmeņa darba grupu jauna KNAB likuma izstrādei, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektivitāti korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, kā arī partiju finanšu kontroles un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos. Darba grupai līdz 2016.gada 14.septembrim likumprojekts jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.