Savukārt Latvijas parlamentā nonācis Nacionālās apvienības politiķu, arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Riharda Kola, iniciēts lēmumprojekts, paredzot apturēt Latvijas delegācijas dalību EPPA līdz noteiktam laikam. Jāpiebilst, ka NA nav pārstāvja Latvijas EPPA delegācijā. Pirms nedēļas dokumentu neiekļāva darba kārtībā, bet šoceturtdien tas atkal pēc būtības netika skatīts, ļaujot izteikties tikai diviem – par un pret – runātājiem. Tiesa, ar viena deputāta balss pārsvaru lēmumprojektu izdevās iekļaut nākamajā Saeimas sēdē. Tas nozīmē, ka laikā, kad Latvijas delegācija atradīsies Strasbūrā, parlamentā par šo jautājumu varēs izvērst debates.
Lēmuma dilemma
Jāatgādina, ka Krievijas balsstiesību atjaunošana EPPA radīja šķelšanos un politisko krīzi. Septiņu valstu, arī Latvijas, delegāti 26. jūnijā pameta sēžu zāli un pārtrauca savu dalību sesijā. Būtiski, ka visa Latvijas delegācija, tostarp Boriss Cilevičs (Saskaņa), balsojot pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, bija vienota. Latvijas delegācijā ir seši cilvēki: vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (JV), vadītājas vietnieks Artuss Kaimiņš (KPV LV), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), B. Cilevičs (S), Marija Golubeva (AP) un Linda Ozola (JKP). Pēdējiem trim ir balsstiesības. Jaunā rudens sesija Strasbūrā notiks no 30. septembra līdz 4. oktobrim. Jau sākotnēji bija maz ticams, ka Latvija varētu ignorēt arī nākamo darba cēlienu. Visas līdzīgi domājošās valstis vēlējās vienoties par kopīgu rīcību. Septembra sākumā Rīgā notika šo valstu pārstāvju tikšanās.
EPPA rudens sesijas boikots parādītu, ka Latvijas delegācija ir "nopietni dusmīga" uz dažām dienām, atzīst ārpolitikas aprindās. No vienas puses, šādam lēmumam būtu divi plusi – principialitāte, parādot, ka iziešana no zāles nebija tikai "mirkļa vājums", un konsekvence. No otras puses, tādējādi Latvijas pārstāvji nepiedalītos diskusijās, kuras tāpat notiks. Līdz ar to nebūs pretēju viedokļu. Turklāt Krievija var celt galdā tēmas, piemēram, par nepilsoņiem, bet, ja Latvijas tur nebūs, "mēs pat pretoties tam nevarēsim, vienkārši lepni sēdēsim savā stūrī", norāda eksperts.
Pamatojot delegācijas došanos uz Strasbūru, Lībiņa-Egnere Dienai uzsvēra, ka visas līdzīgi domājošās valstis, arī Polija, kas sākotnēji apsvēra iespēju nebraukt, apmeklēs rudens sesiju. Ukraiņi savus mandātus gan nav apstiprinājuši, taču, pēc Golubevas teiktā, daļa Ukrainas delegācijas plāno braukt uz Strasbūru un piedalīties koordinācijas procesos ārpus plenārsēdēm.
Rudens sesijā Latvija ar grupas Baltija+ atbalstu ir iniciējusi ārkārtējās debates par cilvēktiesību pārkāpumiem un demonstrāciju apspiešanu Krievijā un politisko izrēķināšanos ar Kremļa opozīciju. "Ir ļoti svarīgi parādīt balsu skaitu, kas iestājas par šiem jautājumiem. Lai nebūtu tā, ka balsu, kas nosoda Krievijas rīcību, paliek arvien mazāk. Ir jāstrādā pie katras balss, lai šādās debatēs un rezolūcijās būtu vairākums. Neesot uz vietas, mēs to nevaram izdarīt," pamato Lībiņa-Egnere.
Delegāti arī pieteikušies aktīvi uzdot jautājumus plenārsēdes jautājumu un atbilžu sesijā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Ir apstiprināta Baltijas+ grupas valstu delegātu tikšanās ar Eiropas Padomes Ministru komitejas vadītāju, Francijas Eiropas lietu ministri Amēliju de Monšalēnu. "Mēs esam izvēlējušies strādāt," piebilst delegācijas vadītāja.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 27. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!