Nauda iztērēta, bet jēgas nav. Ministrija dusmīga un gatava pašvaldībām likt atmaksāt tām uzticētos līdzekļus.Piemēram, Skrīveru novadā, ūdenspagādes un kanalizācijas projektā ieguldīti pieci miljoni latu. Lielākoties tie ir Eiropas līdzekļi, bet 400 tūkstoši arī pašvaldības naudas. Rezultāts neiepriecina. No plānotajiem 1200 cilvēkiem jauno sistēmu lieto tikai 860. Un sanāk, ka vidēji uz vienu iedzīvotāju iztērēti aptuveni 6000 latu. Tā ir aptuveni trešdaļa no summas, par kādu te var iegādāties veselu privātmāju.Daudzdzīvokļu namos Skrīveros, kur jau bija centralizētā sistēma, jaunais ūdens nonāca automātiski, taču privātmāju īpašniekiem par pieslēgumu pie maģistrālajiem vadiem ir jāmaksā pašiem. Summas tiek lēstas no 200 līdz pat 2000 latu. Pašvaldības skatījumā tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc cilvēku nepieslēdzas maģistrālajiem vadiem, taču lielākoties neviens neko savā dzīve negrib īsti mainīt.Skrīveru novada izpilddirektors Aigars Orups norāda, ka, pat ja iedzīvotājiem aizdotu naudu uz 100 gadiem bez procentiem, daudzi teiktu “nē”, bet piespiest viņus pieslēgties šim vadam nevar.Problēma līdz ar to veidojas vēl dziļāka. Skrīveros uzstādīto attīrīšanas iekārtu jaudas ir paredzētas divreiz lielākam lietotāju skaitam, ko Skrīveros bija plānots panākt projekta otrajā kārtā. Vai un kad to realizēs, tagad neviens nezina, bet tikmēr pašvaldība ir spiesta no budžeta subsidēt augsto sistēmas pašizmaksu, ja negrib palielināt tarifus iedzīvotājiem.Šāda aina šobrīd ir daudzviet Latvijā. Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), apkopojot datus, secinājusi, ka vietās, kur līdz šim nav bijis ūdens un kanalizācijas vads, bet tagad ir, tam pieslēgušies tikai 20% privātmāju iedzīvotāju. VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs pauž, ka ar šādu pieslēgumu līmeni ministrija nav apmierināta, jo, kad pašvaldības ieguva šo ES projektu naudu, solījumi bijuši pavisam citi.No vienas puses ministrija sola panākt izmaiņas likumā, kas atļaus pašvaldībām vai to uzņēmumiem, kreditēt iedzīvotājos pieslēgumu veidošanā, no otras puses – ministrija pieļauj sankciju iedarbināšanu pret pašvaldībām, ka tās nav realizējušas apsolīto pieslēgumu skaitu.
Ministrija atzīst - atšķirībā no kanalizācijas, kur pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem un vides prasībām var piespiest iedzīvotājus lietot centralizēto sistēmu, ar ūdeni tiešām tā nevar, un šādu normu nav plānots arī pieņemt. Tajā pašā laikā ministrija atgādina, ka pašas pašvaldības savulaik ir apsolījušas konkrēto pieslēgumu skaitu, uz kā pamata arī piešķirta nauda.
Skrīveros gan norāda, ka pati ministrija savulaik deva akceptu šiem projektiem, tāpēc tai jābūt līdzatbildīgai. “Skaistās ainas mēs būvējām kopā,” norāda A. Orups.
Saspīlējumu šajā jomā raisa arī tas, ka gana drīz - 2015.gadā beidzas pārejas termiņš, kad Latvija apsolījusi Eiropas Komisijai apdzīvotās vietas virs 2000 iedzīvotājiem, kādi ir arī Skrīveri, nodrošināt ar kvalitatīvu ūdeni un attīrīt notekūdeņus. Ja ne – ir sankciju riski jau arī Latvijas valstij.